Enerģija no atkritumiem

Enerģija no atkritumiem jeb reģenerācija – ilgtspējīgs un drošs enerģijas ieguves veids

Reģenerācija ir atkritumu pārvēršana enerģijā. Reģenerācijas stacijas nebīstamos sadzīves un industriālo atkritumu atlikumus, kas nav piemēroti tālākai pārstrādei, izmanto par kurināmo, lai kontrolētā un drošā iekārtā ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju.

Reģenerācijas (waste-to-energy) procesā radītā enerģija ir mūsdienīga, ilgtspējīga un efektīva enerģijas ražošanas metode, kas palīdz mazināt atkritumu daudzumu atkritumu poligonos un novērš ievērojamu vides piesārņojumu. Mūsu atkritumu reģenerācijas stacijas ir kļuvušas par vadošo piemēru enerģētikas nozarei atkritumu apsaimniekošanā un efektivitātes palielināšanā.

Lietuvā,  Klaipēdas pilsētā jau kopš 2013.gada un Kauņā kopš 2020.gada piegādājam pilsētas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem siltumenerģiju, kas ražota reģenerācijas stacijās no nebīstamiem sadzīves un rūpniecības atkritumiem un pārdodam elektroenerģiju ar NordPool starpniecību. Mūsu atkritumu reģenerācijas stacijas nodrošina ilgtspējīgu risinājumu apkurei un elektroenerģijas ražošanai un padara atkritumu apsaimniekošanu ilgtspējīgāku: pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti lietderīgi siltuma un elektrības ražošanai, nevis tiek apglabāti poligonā, ilgtermiņā radot vides piesārņojumu.

Atkritumu pārvēršana enerģijā mazina klimata pārmaiņu riskus

Atkritumu pārvēršana enerģijā ir no nešķirotiem sadzīves atkritumiem sagatavota kurināmā sadedzināšana ar enerģijas atguvi, nodrošinot atkritumos esošu energoresursu atgriešanu tautsaimniecībā kā siltumenerģiju un elektroenerģiju un apglabājamā atkritumu apmēr samazināšanu. Atkritumu sadedzināšana ir process, kas ietver cieto atkritumu dedzināšanu, pārvēršot tos pelnos, gāzē un siltumā, vienlaikus samazinot to apjomu un svaru.

Atkritumu pārstrāde enerģijas ieguves hierarhijā atrodas augstāk nekā noglabāšana. Tā kā šobrīd nav iespējams pārstrādāt absolūti visus atkritumus, par to liecina arī attīstītāko Eiropas valstu pieredze, mums ir jāizvēlas starp apglabāšanu un reģenerāciju. Reģenerācijas stacijas ir videi draudzīgākas nekā poligoni. Poligonos rodas metāns, ļoti spēcīgs siltumnīcefekta gāzu emisijas avots (20 gadu periodā tas 86 reizes kaitīgāks nekā oglekļa dioksīds), turklāt gan poligoni, gan atkritumu eksports veicina pasaules okeānu un jūru piesārņošanu, jo vējš no (nepietiekami kontrolētiem) poligoniem uz ūdenstilpēm iznēsā plastmasas mikrodaļiņas.

Viena no atkritumu sadedzināšanas primārajām priekšrocībām ir tās spēja būtiski samazināt cieto atkritumu apjomu. Atšķirībā no tradicionālās apglabāšanas poligonos, kur atkritumi uzkrājas un aizņem vērtīgu zemes platību, sadedzināšana samazina atkritumu masu pat par 90%, līdz minimumam samazinot nepieciešamību pēc poligonu laukumu palielināšanas.

Turklāt atkritumu sadedzināšanas procesā tiek radīta enerģija siltuma un elektroenerģijas veidā. Degšanas procesā rodas siltumenerģija, ko var izmantot tvaika ražošanai un turbīnu piedziņai, tādējādi radot elektroenerģiju. Šāda pieeja atkritumu apsaimniekošanā ne tikai risina atkritumu apglabāšanas jautājumu, bet arī veicina ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.

Mūsdienīgām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ir modernas tehnoloģijas, lai kontrolētu un samazinātu ietekmi uz vidi. Emisiju kontroles sistēmas nodrošina, ka atmosfērā kaitīgas vielas praktiski nenonāk. Turklāt enerģijas reģenerācijas sistēmas maksimāli palielina sadedzināšanas laikā saražotā siltuma izmantošanu, uzlabojot vispārējo efektivitāti un ilgtspējību.

Atkritumu sadedzināšanas un centralizētās siltumapgādes sistēmas ir inovatīva un ilgtspējīga pieeja enerģijas nodrošināšanai pilsētās un atkritumu apsaimniekošanai.

Ja šādā procesā tiek ražots siltums pilsētu centralizētās apkures sistēmai, tad sabiedrība var gūt divkāršu labumu, savienojot atkritumu sadedzināšanas iekārtas ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Pirmkārt, tas uzlabo atkritumu pārvēršanas enerģijā procesu energoefektivitāti, jo atgūtais siltums tiek izmantots produktīvi, nevis novadīts atmosfērā. Otrkārt, tā piedāvā uzticamu un ilgtspējīgu siltuma avotu dzīvojamām un komerciālām ēkām, samazinot atkarību no tradicionālā fosilā kurināmā.

Šīs simbiotiskās attiecības starp atkritumu sadedzināšanu un centralizēto siltumapgādi ir piemērs aprites ekonomikas pieejai, kurā atkritumus ne tikai apglabā, bet atbildīgi pārvērš vērtīgos resursos. Tas atbilst resursu efektīvas izmantošanas un vides ilgtspējas uzlabošanas principiem, padarot to par pievilcīgu risinājumu pilsētu teritorijās, kas cenšas risināt atkritumu apsaimniekošanas problēmas un nodrošināt  pieprasījumu pēc tīriem, efektīviem apkures risinājumiem.

Rūpes par nepārstrādājamiem atkritumiem

Atkritumu pārvēršanai enerģijā ir divkārt būtiska nozīme.

Pirmkārt un galvenokārt atkritumu pārvēršana enerģijā kalpo higiēnas aspektam – sadedzinot atkritumus, kurus nav iespējams pārstrādāt, tiek mazināts poligonos noglabājamo atkritumu daudzums.

ES ir vienojusies par stingrākām prasībām attiecībā uz atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, izvirzot dalībvalstīm mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti, bet 10% no atkritumiem – noglabāti atkritumu poligonos. Šobrīd Latvijā mazāk nekā 50% no cietajiem sadzīves atkritumiem pārstrādā, un lielākā daļa tiek apglabāta zemē.

Turklāt, atkritumu reģenerācijas stacijas darbojas kā uzticama un droša vidi piesārņojošo vielu savāktuve,  apstrādājot tos atkritumus, ko pārstrādāt vairs nevar. Pārstrādājamo atkritumu daudzums ir atkarīgs arī no tā, kā sabiedrība saprot, šķiro un nodod pārstrādei atkritumus.

Ir svarīgi atcerēties, ka no atkritumiem iegūstamās enerģijas sanitārā uzraudzība ir tikpat nepieciešama un svarīga kā agrāk. Agrāk atkritumi tika dedzināti kā līdzeklis cīņai ar infekcijas slimībām. Arī šodien ir, piemēram,  higiēnas priekšmeti, kurus nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, un ir jānodrošina, ka vīrusi tiek droši iznīcināti. Šis kontrolētais un drošais reģenerācijas process to nodrošina.

Otrkārt, paralēli nodrošinot šo nepārtrauktu sanitāro pakalpojumu – drošu atkritumu izmantošanu, sabiedrībai un nozarēm, atkritumu pārvēršanas enerģijā iekārtas izmanto atlikušajos atkritumos esošo enerģiju, lai maksimāli palielinātu enerģijas ražošanu, ko nodod siltumapgādē, elektroenerģijā un dzesēšanas sistēmās.

Virtuālā ekskursija reģenerācijas stacijā Klaipēdā

Laipni aicināti apskatīt mūsu Klaipēdas reģenerācijas staciju virtuālā ekskursijā saitē zemāk!