Virtuālā ekskursija reģenerācijas stacijā KlaipēdāLaipni aicināti apskatīt mūsu Klaipēdas reģenerācijas staciju virtuālā ekskursijā saitē zemāk!
Laipni aicināti apskatīt mūsu Klaipēdas reģenerācijas staciju virtuālā ekskursijā saitē zemāk!
Enerģija no atkritumiem
Enerģijas ieguve no atkritumiem jeb reģenerācija – kontrolēts un stingri regulēts enerģijas ieguves veids
Atkritumu reģenerācija ir enerģijas ieguve no atkritumiem, kas ir viens no atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas soļiem — tas seko aiz atkritumu rašanās novēršanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes.
Atkritumu reģenerācijas stacijās nebīstamos sadzīves un industriālo atkritumu atlikumus, kas nav piemēroti atkārtotai izmantošanai vai tālākai pārstrādei, izmanto par kurināmo, lai kontrolētā procesā ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju koģenerācijas iekārtās. Atkritumu reģenerācijas (waste-to-energy) procesā radītā enerģija ļauj lietderīgi izmantot atkritumus, kurus nevar pārstrādāt, un tādējādi samazināt pārstrādei nepiemēroto atkritumu daudzumu, kas nonāk atkritumu poligonos.
Lietuvā, Klaipēdas pilsētā jau kopš 2013.gada un Kauņā kopš 2020.gada piegādājam pilsētas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem siltumenerģiju, kas ražota atkritumu reģenerācijas stacijās no nebīstamiem sadzīves un rūpniecības atkritumiem, un pārdodam elektroenerģiju ar NordPool starpniecību. Mūsu atkritumu reģenerācijas stacijas ļauj pārstrādei nepiemērotos atkritumus izmantot lietderīgi siltuma un elektrības ražošanai, nevis apglabāt tos poligonā.
Nekontrolēta atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija?
Atkritumu reģenerācija – daļa no risinājuma
Enerģijas ieguve no atkritumiem ir viens no atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas soļiem, ko piemēro atkritumu atlikumiem, kuru rašanos nevar novērst, kurus nevar atkārtoti izmantot vai pārstrādāt. Tā vietā, lai šos atkritumu atlikumus apglabātu poligonā, tos termiski apstrādā, atgūstot tajos esošo enerģiju.
Šajā procesā notiek kontrolēta atkritumu reģenerācija: sadegšanas process kurtuvē norit augstā temperatūrā no 850 līdz 1100°C, kas nodrošina efektīvu kurināmā sadegšanu un rada siltumenerģiju tvaika ražošanai. Tvaiks tiek izmantots gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanai, ko nodod attiecīgi elektrotīklā un centralizētās siltumapgādes sistēmā. Radušās dūmgāzes iziet cauri daudzpakāpju attīrīšanas sistēmai, nodrošinot piesārņojošo vielu līmeni zem LPTP (Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu) noteiktajām emisiju robežvērtībām, un emisiju atbilstība tiek uzraudzīta nepārtraukti.
Pievienojot atkritumu reģenerācijas stacijas centralizētās siltumapgādes tīkliem, stacijās atgūtais siltums nonāk mājokļos un uzņēmumos. Tā atkritumi, kuriem vairs nav pielietojuma pārstrādes ķēdē, kļūst par vietēju enerģijas avotu — vienlaikus samazinot poligonos nonākošo atkritumu apjomu.
Atkritumu reģenerācija un rūpes par atkritumu atlikumiem
Enerģijas ieguvei no atkritumiem ir arī higiēniska nozīme – tā apstrādā to atkritumu plūsmu, kuru rašanos nevar novērst vai kurus nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, rodot tiem lietderīgu pielietojumu.
Apstrādājot atkritumu atlikumus, kas rodas šķirošanas un pārstrādes procesos, atkritumu reģenerācijas stacijas kalpo kā risinājums materiālam, ko pašlaik nevar pārstrādāt. Šī loma laika gaitā var mainīties līdz ar pārstrādes apjomu pieaugumu.
ES ir vienojusies par stingrākām prasībām attiecībā uz atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, izvirzot dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti, bet ne vairāk kā 10% no atkritumiem tiktu noglabāti atkritumu poligonos. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2024. gadā Latvijā pārstrādāti 53% sadzīves atkritumu, bet 31% joprojām nonāca atkritumu poligonos.
Reģenerācijas stacijas apstrādā tos atkritumus, kurus vairs nevar pārstrādāt, novēršot to nonākšanu poligonos.
Enerģijas ieguve no atkritumiem saglabā nozīmi arī kā sanitārs pakalpojums. Agrāk atkritumus dedzināja, lai cīnītos ar infekcijas slimībām. Arī šodien ir higiēnas priekšmeti, kurus nevar atkārtoti izmantot vai pārstrādāt, un termiskā apstrāde nodrošina to drošu iznīcināšanu.
Līdzās šai sanitārajai funkcijai atkritumu reģenerācijas stacijas atgūst atlikušajos atkritumos esošo enerģiju, ražojot elektroenerģiju un siltumenerģiju.
Virtuālā ekskursija reģenerācijas stacijā Klaipēdā
Vairāk par Gren plāniem Latvijālasiet mājaslapas sadaļā:
lasiet mājaslapas sadaļā:
Smago pelnu izmantošanaKatru gadu Gren Klaipēdas atkritumu reģenerācijas stacija atgūst enerģiju no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem, lai ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Aptuveni 25% no šiem atkritumiem reģenerācijas procesa rezultātā kļūst par smagajiem pelniem, kurus Gren sagatavo tālākai izmantošanai, nevis noglabāšanai poligonā.
Katru gadu Gren Klaipēdas atkritumu reģenerācijas stacija atgūst enerģiju no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem, lai ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Aptuveni 25% no šiem atkritumiem reģenerācijas procesa rezultātā kļūst par smagajiem pelniem, kurus Gren sagatavo tālākai izmantošanai, nevis noglabāšanai poligonā.
Atkritumu reģenerācijas staciju attīstība Eiropā
Saskaņā ar CEWEP (Eiropas Atkritumu reģenerācijas staciju konfederācijas) datiem, 2023. gadā Eiropā darbojās 499 reģenerācijas stacijas, kas atgūst enerģiju no nebīstamiem sadzīves un rūpniecības atkritumiem, ražojot elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šīs stacijas ik gadu nodrošina elektroenerģiju gandrīz 20 miljoniem un siltumenerģiju aptuveni 17 miljoniem iedzīvotāju. Vairāk informācijas: CEWEP – The Confederation of European Waste-to-Energy Plants
Lūk, daži piemēri:
Atkritumu reģenerācijas stacija KopenhāgenāAtkritumu reģenerācijas stacija Kopenhāgenā, saukta arī par Copenhill, ne tikai ražo enerģiju, bet arī sekmīgi iekļaujas pilsētvidē un ir kļuvusi par izklaides centru un piedāvā tādas aktīvās atpūtas iespējas kā slēpošana, boulderings un skriešana.
Atkritumu reģenerācijas stacija Kopenhāgenā, saukta arī par Copenhill, ne tikai ražo enerģiju, bet arī sekmīgi iekļaujas pilsētvidē un ir kļuvusi par izklaides centru un piedāvā tādas aktīvās atpūtas iespējas kā slēpošana, boulderings un skriešana.
Spittelau atkritumu reģenerācijas stacija VīnēViens no ievērojamiem objektiem Vīnē ir Spittelau atkritumu reģenerācijas stacija, kuru ik gadu apmeklē arī tūristi, iekļaujot to savos apskates vietu maršrutos. Tā ir aprīkota ar modernām emisiju kontroles tehnoloģijām un ir kļuvusi par pazīstamu piemēru tam, kā atkritumu reģenerācijas iekārtas var iekļauties pilsētvidē.
Viens no ievērojamiem objektiem Vīnē ir Spittelau atkritumu reģenerācijas stacija, kuru ik gadu apmeklē arī tūristi, iekļaujot to savos apskates vietu maršrutos. Tā ir aprīkota ar modernām emisiju kontroles tehnoloģijām un ir kļuvusi par pazīstamu piemēru tam, kā atkritumu reģenerācijas iekārtas var iekļauties pilsētvidē.
Atkritumu reģenerācijas stacija Ivry-sur-Seine ParīzēSaskaņā ar CEWEP datiem, 2023. gadā Francijā darbojās 116 atkritumu reģenerācijas stacijas — vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī.
Reģenerācijas stacija Ivry-sur-Seine, kas atrodas Parīzes piepilsētā, spēj gada laikā apstrādāt līdz 700 tūkstošiem tonnu atkritumu un nodrošina daļu Parīzes iedzīvotāju ar elektrību un siltumu.
Lai gan stacija ir celta 1969. gadā, tā tiek regulāri modernizēta un atjaunota.
Saskaņā ar CEWEP datiem, 2023. gadā Francijā darbojās 116 atkritumu reģenerācijas stacijas — vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī.
Reģenerācijas stacija Ivry-sur-Seine, kas atrodas Parīzes piepilsētā, spēj gada laikā apstrādāt līdz 700 tūkstošiem tonnu atkritumu un nodrošina daļu Parīzes iedzīvotāju ar elektrību un siltumu.
Lai gan stacija ir celta 1969. gadā, tā tiek regulāri modernizēta un atjaunota.
Atkritumu reģenerācijas stacija KlaipēdāKlaipēdas atkritumu reģenerācijas stacija darbojas kopš 2013. gada un ir viena no trim šāda veida stacijām Lietuvā.
Ikviens interesents var iepazīties ar stacijas darbību virtuālajā ekskursijā ŠEIT
Klaipēdas atkritumu reģenerācijas stacija darbojas kopš 2013. gada un ir viena no trim šāda veida stacijām Lietuvā.
Ikviens interesents var iepazīties ar stacijas darbību virtuālajā ekskursijā ŠEIT
