Energoefektivitāte

Energoefektivitāte nozīmē enerģijas lietderīgu un gudru izmantošanu.

Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi ir ēkas siltuma zudumi, kāpēc tie rodas un kādi energoefektivitātes pasākumi būtu jāveic.

Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi. Gren aicina pievērst uzmanību siltuma taupīšanai un tās lietderīgai izmantošanai.

Būtisks siltuma taupīšanas veids, kas samazinātu apkures izmaksas, ir iedzīvotāju paradumi.

Gren iesaka vienkāršas lietas, ko apdomājot un pamainot savus ieradumus, var būtiski ietaupīt:

  • atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē radiatoru optimālu siltuma atdevi;
  • apkures sezonā telpas vēdināt īsu brīdi, bet intensīvi – pilnībā atverot logu, nevis ilgstoši turot to vēdināšanas režīmā;
  • bez vajadzības neturēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās;
  • noblīvēt bēniņu lūkas;
  • iestiklot bēniņu un pagrabu logus;
  • nodrošināt kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem;
  • noblīvēt logu spraugas, ievietojot siltinošu blīvējumu, bet vislabāk – nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus pret jauniem;
  • Mājas saimnieki ir mājas dzīvokļu īpašnieki, kam ir jādomā un jārūpējas par visu māju kopumā, saglabājot un taupot siltumu savā mājā.

    Otra ļoti iedarbīga siltuma taupīšanas un rēķinu samazināšanas metode ir ēku siltināšana.

    Siltināšanas rezultātā iedzīvotāji var iegūt pat uz pusi mazākus maksājumus par siltumu.

    Vidēji nerenovētai tipveida mājai siltumenerģijas patēriņš gadā uz m2 sastāda vidēji 180 kilovatstundas (kWh). Pēc kvalitatīva renovēšanas procesa siltumenerģijas patēriņš var samazināties vairāk, kā uz pusi – līdz pat 70 kWh/m2 gadā.

    Siltumenerģijas patēriņš dažādas renovācijas pakāpes mājās 2020./2021. gada apkures sezonā.

  • Padomi

    Šeit Jūs varat atrast Gren ieteikumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai un enerģijas taupīšanai, kā arī citus noderīgus padomus.

     

    • Siltuma tarifa izmaiņas un Valsts atbalsts

      No šā gada 1. septembra siltumenerģijas tarifs klientiem Jelgavā ir 85.82 EUR/MWh (bez PVN). Siltumenerģijas tarifa palielinājums ir saistīts ar kurināmā – koksnes šķeldas un arī dabasgāzes cenu pieaugumu. Tā kā Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā, kā kurināmo izmanto koksnes šķeldu,  jelgavnieki šoziem var justies droši, jo siltumu savos mājokļos saņems un tas būs lētāks nekā no dabasgāzes ražotais siltums. Jaunais siltumenerģijas tarifs Jelgavā joprojām būs vidējā līmenī valstī.

      Siltuma tarifs mainīsies līdz ar šķeldas cenas izmaiņām tirgū

      Kurināmā izmaksas ir būtiska daļa no siltumenerģijas ražošanas izmaksām, kas savukārt viedo lielāko daļu no siltumenerģijas gala tarifa (cenas) klientiem. Vairāku apstākļu ietekmē daudzi siltuma ražošanas uzņēmumi pārorganizē savu darbību, kā kurināmo izvēloties koksnes šķeldu, tādēļ pieprasījums pēc šķeldas tirgū palielinās un šķeldas cena būtiski pieaug.

      Diemžēl noteikt vienu šķeldas cenu visai apkures sezonai šobrīd nav iespējams, jo piegādātāji nevar prognozēt cenas svārstības. Tādēļ sākot ar š.g. septembri šķeldas cena tiks izvērtēta katru mēnesi. Tas nozīmē, ja mainīsies šķeldas cena, mainīsies arī siltumenerģijas ražošanas izmaksas un siltumenerģijas tarifs klientiem.

      Pieejamais Valsts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai 

      Lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu sadārdzināšanās laikā, valdība ir apstiprinājusi atbalsta pasākumus energoresursu cenu daļējai kompensēšanai.

      Mājsaimniecībām, kurām apkuri nodrošina centralizētā siltumapgāde, kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh.

      Atbalstu jeb maksas samazinājumu mājsaimniecībām SIA “Gren Jelgava” piemēros automātiski ikmēneša rēķinos par patērēto siltumenerģiju par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Tātad, rēķinos par oktobrī patērēto siltumenerģiju, kurus klienti saņems novembra sākumā, no maksājuma jau būs atskaitīta daļa, kuru kompensēs Valsts atbalsts.

      Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh.

      Tarifs mājsaimniecībām = (Tarifs – (Tarifs – 68)/2) + PVN

      Ja SPRK apstiprinātais siltumenerģijas tarifs Jelgavā ir  PIEMĒRAM:  85,82 EUR/MWh, tad kompensācijas apmērs ir 8,91 Eur/MWh. Līdz ar to konkrētā mājsaimniecība Jelgavā maksās: 85.82-(85.82-68)/2 = 76,91 Eur/MWh +PVN

      Ņemot vērā to, ka siltuma cena var mainīties katru mēnesi, turpmāk klientus regulāri informēsim par katra mēneša aktuālo siltumenerģijas tarifu.

      Ja rodas kādi jautājumi, neskaidrības vai grūtības norēķināties par patērēto siltumu, lūdzu, sazinieties ar Gren Klientu apkalpošanas centra speciālistiem.

      Plašāka informācija par dažādiem Valsts atbalsta veidiem iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai –  Ministru Kabineta mājas lapā: https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-atbalsts-iedzivotajiem-energoresursu-cenu-pieauguma-kompensacijai .

    • Siltumenerģijas skaitītājs = Atbildības robeža ēkās siltumapgādes nodrošināšanai

      Siltumenerģijas piegādātājs nodrošina siltumnesēja padevi līdz siltumpunktam katrā mājā. Uz šīs robežas ir apstiprināts tarifs (maksa) par siltumenerģijas vienību (1 MWh), ko patērē māja.

      Tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SPRK), un tas ir vienāds visiem lietotājiem Jelgavā – 67,63 EUR par vienu MWh (bez PVN).

      Izlietotās siltumenerģijas daudzumu fiksē siltumenerģijas skaitītāji. Mājas siltumenerģijas skaitītājs siltumpunkta ievadā uzskaita visu mājai piegādātās un izlietotās siltumenerģijas daudzumu (MWh). Šo mājai piegādāto siltumenerģijas daudzumu kopīgi ir jāapmaksā visiem mājas dzīvokļu lietotājiem katru mēnesi, piemērojot regulatora apstiprināto tarifu. Nosakot maksājamo daļu par siltumenerģiju katram dzīvoklim dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties par dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas kopējo izmaksu sadalīšanas kārtību, ņemot par pamatu MK noteikumos Nr.524 paredzētos variantus.

      Tā kā siltumenerģijas piegādātājs nodrošina siltumnesēja padevi līdz siltumpunktam katrā mājā, tad šis siltumpunkts arī ir faktiskā pušu atbildības robeža kvalitatīvai pakalpojuma nodrošināšanai un saņemšanai, kas norādīta arī ar māju noslēgtajā Siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumā. Tātad – par visiem darbiem, kas saistīti ar kvalitatīvu pakalpojuma saņemšanu līdz ēkas siltumenerģijas skaitītājam siltumpunktā, atbild  Siltumapgādes uzņēmums, bet par visiem darbiem, kas saistīti ar kvalitatīvu siltuma piegādi dzīvokļos atbild mājas dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotā persona – apsaimniekotājs vai pārvaldnieks.

      Iegādājoties īpašumā dzīvokli, īpašnieks īpašumā parasti iegūst ne tikai atsevišķu dzīvokli, bet arī mājas (iespējams, arī tai piekrītošās zemes un palīgēku) domājamās daļas un dzīvokļa īpašnieks kļūst ne tikai par atsevišķā dzīvokļa īpašnieku, bet arī par  kopīpašnieku dzīvojamās mājas kāpņu telpai, pagrabam, mājai nepieciešamajām komunikācijām, mājas iekšējai apkures sistēmai, jumtam, liftam, pat visām mājas balkona konstrukcijām utt. Tādējādi īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašniekam uzliek noteiktus pienākumus arī attiecībā uz dzīvoklim piekrītošām domājamām daļām no dzīvojamās mājas. Un viens no galvenajiem pienākumiem ir uzturēt īpašumu labā tehniskā kārtībā, lai ikviens saņemtais pakalpojums būtu labākajā iespējamajā kvalitātē.

       

      Daudzdzīvokļu mājas galvenokārt būvētas pagājušā gadsimta vidū un tām noteikti kādā brīdī ir nepieciešama renovācija. Galvenie darbi, ko noteikti būtu nepieciešams veikt mājā, lai dzīvošana būtu ērta, patīkama, kvalitatīva un izmaksas saprātīgas, ir:

      • fasādes siltināšana un krāsošana
      • jumta siltināšana un seguma nomaiņa
      • logu nomaiņa dzīvokļos un koplietošanas telpās
      • pagraba pārsegumu siltināšana
      • siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmas renovācija
      • ventilācijas sistēmas renovācija u.c.

      Siltumapgādes sistēmas renovācija*, par ko kopā ar mājas apsaimniekotāju var lemt un realizēt dzīvokļu īpašnieki:

      • automātiskā siltumpunkta izbūve (ja tāds vēl nav izbūvēts);
      • guļvadu un stāvvadu siltināšana;
      • stāvvadu balansēšana;
      • termostatisko vārstu uzstādīšana;
      • alokatoru (siltuma maksas sadalītāju) uzstādīšana vai individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšana katrā dzīvoklī;
      • Esošās siltumapgādes sistēmas (viencauruļu) pārbūve, nemainot sistēmas darbības principu. Var

      uzstādīt termostatus un alokatorus uz katra radiatora.

      • Pārbūve uz vertikālo divcauruļu sistēmu. Ieteicams, ja siltuma augšējā sadale bēniņos. Ieguvums – vienmērīgs siltuma daudzuma sadalījums visos dzīvokļos.
      • Pārbūve uz horizontālo divcauruļu sistēmu. Priekšrocība – skaidra uzskaite

      *Visus šos darbus veic un finansē mājas dzīvokļu īpašnieki.

      Materiāls par šo tēmu