Energoefektivitāte
Energoefektivitāte nozīmē enerģijas lietderīgu un gudru izmantošanu.
Ēkas energoefektivitāte ir siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu (apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde u.c.) norisi ēkā. Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā.
Īstenojot energoefektivitātes pasākumus, tiek būtiski samazināts enerģijas patēriņš. Pēc ēku renovācijas rēķins par apkuri samazinās vidēji par 50 procentiem. Līdz ar renovāciju tiek pagarināts ēkas dzīves cikls, uzlabots tās ārējais izskats un atjaunotas ēkas koplietošanas telpas (kāpņu telpa, pagrabs, bēniņi). Ne mazāk būtisks faktors ir arī renovēto ēku dzīvokļu tirgus vērtības pieaugums.
Gren uzskata, ka būtiski ir izglītot iedzīvotājus ne vien par renovācijas nepieciešamību, bet arī par ikdienas paradumu maiņu, jo ēku energoefektīvu padara tās lietotājs. Pievēršot uzmanību saviem ikdienas enerģijas lietošanas paradumiem, iedzīvotāji var iegūt nopietnu enerģijas ietaupījumu arī veicot šķietami nenozīmīgus uzlabojumus.
180
70
Gren iesaka vienkāršas lietas, ko apdomājot un pamainot savus ieradumus, var būtiski ietaupīt siltuma patēriņu:
- atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē radiatoru optimālu siltuma atdevi;
- apkures sezonā telpas vēdināt īsu brīdi, bet intensīvi – pilnībā atverot logu, nevis ilgstoši turot to vēdināšanas režīmā;
- bez vajadzības neturēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās;
- noblīvēt bēniņu lūkas;
- iestiklot bēniņu un pagrabu logus;
- nodrošināt kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem;
- noblīvēt logu spraugas, ievietojot siltinošu blīvējumu, bet vislabāk – nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus pret jauniem;
Mājas saimnieki ir mājas dzīvokļu īpašnieki, kam ir jādomā un jārūpējas par visu māju kopumā, saglabājot un taupot siltumu savā mājā.
Otra ļoti iedarbīga siltuma taupīšanas un rēķinu samazināšanas metode ir ēku siltināšana.
Siltināšanas rezultātā iedzīvotāji var iegūt pat uz pusi mazākus maksājumus par siltumu.
Kas jāzina par Legionelozi?
Lai mazinātu iespēju dzīvojamo māju iedzīvotājiem inficēties ar legionelozi jeb leģionāru slimību, dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru tā izejā no siltumpunkta uz mājas karstā ūdens apgādes sistēmu ne zemāku par +55oC. Tas noteikts 2018. gada 6. marta Ministru kabineta apstiprinātajos grozījumos dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos.
Legionelozes jeb leģionāru slimības infekcijas avots ir baktēriju saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem. Vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās lietojot dušu. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīves vietā, konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu baktēriju savairošanos. Legionellas baktērijas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20°C līdz +45°C, savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50°C līdz 60°C, baktērija iet bojā. Tādēļ tika noteikts pienākums dzīvojamās mājas pārvaldītājiem turpmāk pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltumpunkta ne zemāku par +55°C.
Paši dzīvokļu īpašnieki arī var novērst šo baktēriju veidošanos un izplatīšanos, veicot profilaktiskos pasākumus dzīvokļu īpašumos:
- Dušu galviņu tīrīšana no organiskā un neorganiskā aplikuma.
- Pēc ilgstošas prombūtnes dažas minutes jānotecina ūdens krānos un dušās ikreiz pirms ūdens lietošanas, u.c.
Vairāk informācijas brošūrā “Padomi siltuma un karstā ūdens lietošanā”