Jaunie projekti

Gren reģenerācijas stacija enerģijas ieguvei izmantos šķirotus, pārstrādei nepiemērotus nebīstamos sadzīves un rūpnieciskos atkritumus, kas citādi nonāktu atkritumu poligonā. Tāpat tiks izmantoti koksnes atlikumi un zemas kvalitātes biomasa.

Kurināmā piegādes veiks vietējie uzņēmēji slēgta tipa automašīnās un to izkraušana notiks slēgtā, drošā, kontrolētā telpā, novēršot putekļu un aromātu nonākšanu apkārtējā vidē.

Atvestais kurināmais materiāls tiek ievietots augstas temperatūras kamerā jeb katlā, kurā temperatūra sasniedz pat 1000 -1100 grādus pēc Celsija.

Ražošanas procesā rodas siltumenerģija, ko izmanto tvaika ražošanai. Tvaiks tiek izmantots turbīnas piedziņai, kas savukārt griež elektroģeneratoru un ražo elektroenerģiju, ko tālāk nodod elektrotīklā.

Tāpat tvaiks tiek izmantots arī siltumenerģijas ražošanai un tā tiek nodota centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Pēc reģenerācijas procesa elektromagnēts no izdedžiem atdala melnos metālus un nogādā tos metāllūžņu novietnē.

Modernas sistēmas notver piesārņojošās vielas, lai līdz minimumam samazinātu emisijas.

Atvestā kurināmā kvalitāte tiek pārbaudīta vizuāli un ar radiācijas mērītājiem. Neatbilstošas kvalitātes kurināmais netiek pieņemts. Atkritumi tiek  uzreiz  nogādāti slēgtā pieņemšanas telpā, īpašā novietnē.

Reģenerācijas stacija ir projektēta un būvēta tā, lai jebkādu smaku izplūšana ārpus ēkas nebūtu iespējama.

Reģenerācijas stacijā ir izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī augsta sadedzināšanas temperatūra virs 850 grādiem pēc Celsija, kas nodrošina kaitīgo vielu iznīcināšanu un nenonākšanu apkārtējā vidē.

Sadegšanas procesam nepieciešamais gaiss tiek nepārtraukti sūknēts no atkritumu pieņemšanas telpas un to izkraušanas novietnes uz kurtuvi, kā rezultātā smaka tiek sadedzināta kopā ar atkritumiem.

Ar īpašu dūmgāzu attīrīšanas sistēmu tiek veikta ražošanas procesā radušos dūmgāzu attīrīšana, nodrošinot būtiski mazākus emisiju apjomus, nekā to pieļauj spēkā esošie normatīvie akti.

Reģenerācijas stacija ir aprīkota ar nepārtrauktu emisiju monitoringa sistēmu, nodrošinot pastāvīgu kontroli un darbības rādītāju pārskatāmu  pieejamību sabiedrībai un kontrolējošajām iestādēm.

Lietuvas ražotnēs veiktie mērījumi apliecina, ka izdedžus jeb smagos pelnus var droši izmantot ceļu būvei, ēku pamatiem, bruģēšanai, atkritumu slāņu pārklāšanai poligonos, poligonu slēgšanai un pagaidu ceļu būvei.​

Atkritumu reģenerācijas sektors ir viens no visstingrāk regulētajiem un kontrolētajiem Eiropas industriālajiem sektoriem.

Reģenerācijai tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, dūmgāzu attīrīšanas filtri un kaitīgo vielu absorbenti.

Reģenerācijas stacijas apkārtējo vidi un cilvēkus ietekmē mazāk kā malkas dedzināšana krāsnīs vai atkritumu apglabāšana poligonos un poligonu ilgtermiņa uzturēšana.

Mūsdienīgas atkritumu reģenerācijas stacijas nav kaitīgas apkārtējo iedzīvotāju veselībai.

Atkritumu reģenerācijas sektors ir viens no visstingrāk regulētajiem Eiropas industriālajiem sektoriem, kā rezultātā dioksīnu emisijas no reģenerācijas veido mazāk nekā 0,2% no kopējām industriālajām dioksīnu emisijām.

Pateicoties jaunāko tehnoloģiju dūmgāzu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai modernās atkritumu reģenerācijas stacijās, dioksīna emisijas pēdējo 30 gadu laikā ir ievērojami samazinājušās, padarot staciju darbību drošu videi un cilvēkiem.

Lietuvas ražotnēs veiktie mērījumi apliecina, ka izdedžus var droši izmantot ceļu būvei, ēku pamatiem, bruģēšanai, atkritumu slāņu pārklāšanai poligonos, poligonu slēgšanai un pagaidu ceļu izbūvei.

Reģenerācijas stacija ir būvēta tā, lai atkritumu smaka neizplūstu ārpus tās. Atkritumu atvešana notiek slēgta tipa automašīnās un izkraušana notiek slēgtā vidē.

Sadegšanas procesam nepieciešamais gaiss tiek nepārtraukti sūknēts no kurināmā pieņemšanas telpas un atkritumu izkraušanas tilpnes uz kurtuvi, kā rezultātā atkritumu smaka tiek sadedzināta kopā ar atkritumiem un neizplūst apkārtējā vidē.

Īpašumu vērtība reģenerācijas stacijas tuvumā  būtiski nemainīsies. Reģenerācijas stacija būs daļa no esošas industriālās teritorijas un sekmēs tās attīstību, un mūsdienīgas un ērtas  infrastruktūras izveidi, sniedzot pozitīvu ieguldījumu novada attīstībā.

Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā strādājošās  atkritumu reģenerācijas stacijas “Kopenhill” piemērs liecina, ka apkārtējo īpašumu vērtība var arī pieaugt.

Atkritumu reģenerācijas staciju izveide iet roku rokā ar augstas kvalitātes otrreizēju pārstrādi un tie viens otru neizslēdz. Atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana un otrreizēja pārstrāde ir fundamentāli nepieciešama, lai sasniegtu aprites ekonomikas mērķus.

Reģenerācijas stacijās tiek izmantoti tikai pārstrādei nepiemēroti atkritumi, kuri citādi nonāktu atkritumu poligonos. Reģenerācija aizstāj fosilo kurināmo ar daļēji atjaunojamu alternatīvu.

Iespēja izmantot pārstrādei nepiemērotos atkritumus lietderīgai enerģijas ieguvei, var veicināt atbildīgāku iedzīvotāju attieksmi pret atkritumu šķirošanu.