Sveicināti, mēs esam Gren.

Par mums

  • Prieks iepazīties! Mēs esam jauns enerģētikas uzņēmums Gren.

  • Gren – Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmums.

    Šeit pieredze satiekas ar domu par rītdienu. Mūsu uzņēmumā jau šodien tiek gādāts par resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu nākotni.

    Mēs radām enerģiju, kas palīdz mūsu klientiem, sadarbības uzņēmumiem un pilsētām augt, attīstīties un īstenot savas ieceres. Jo mums patiesi nozīmīgi esat jūs – mūsu klienti, svarīgas ir jūsu vajadzības un jūsu mērķi.

    Gren ir šeit, lai rūpētos par  komfortu, kas nepieciešams cilvēkiem, uzņēmumiem, pašvaldībām, pilsētām un mūsu planētai.

  • Latvijā mēs strādājam un nodrošinām saviem klientiem  centralizēto siltumapgādi Jelgavā un Daugavpilī, individuālo siltumpunktu apkalpošanu – Jelgavā, kā arī  ražojam elektroenerģiju.

    Mēs strādājam saskaņā ar uzņēmuma īpašnieka Partners Group – ētikas kodeksu.

    Šobrīd mēs attīstām un pilnveidojam jauno uzņēmumu.  Pavisam drīz mēs jums pastāstīsim vairāk par mūsu uzņēmuma stratēģiju, vērtībām un aktivitātēm.

    Sekojiet līdzi jaunumiem mūsu mājaslapā!

Mēs piedāvājam

  • Mēs piedāvājam videi draudzīgus, drošus un ilgtspējīgus enerģijas ieguves risinājumus, kas nodrošina klientiem ērtības un komfortu. Pakalpojumu klāstā, ko šobrīd piedāvājam mūsu klientiem Latvijā, ir siltumenerģijas ražošana, centralizētā siltumapgāde un centralizētās siltumapgādes tīklu uzturēšana un apkalpošana, individuālie siltumapgādes risinājumi juridiskajiem klientiem, ēku individuālo siltumpunktu apkalpošana, kā arī tiešu norēķinu pakalpojums tām mājām, kuras to izvēlējušās.

    Piedāvājot savus pakalpojumus mēs izvērtējam klienta vajadzības, viņa īpašuma atrašanās vietas specifiku un piemeklējam atbilstošāko risinājumu kvalitatīva siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanai.

  • Centralizētā siltumapgāde

    Centralizētā siltumapgāde

    Centralizētā siltumapgāde ir efektīvi un videi draudzīgi saražots siltums ēku apsildei un iekštelpu klimata uzturēšanai. Centralizētā siltumapgāde ir piemērotākais, ērtākais un videi draudzīgākais  mājokļa apsildes veids daudzdzīvokļu mājām, privātmājām, sabiedriskām un komercēkām pilsētās un citās blīvi apbūvētās teritorijās.

    Centralizētās siltumapgāde ir ērts, drošs, videi draudzīgs un tīrs apkures veids ar visaugstāko piegādes drošību un stabilu un konkurētspējīgu cenu.

  • Siltumpunktu apkalpošana

    Gren Siltumapgādes servisa komanda veic profesionālu un kvalitatīvu ēku Individuālo  siltumpunktu apkalpošanu, apkopi un ieregulēšanu, atbilstoši ēkas tehniskajam stāvoklim un klienta vajadzībām.  ISP apkopes speciālisti  seko līdzi siltumpunkta mehānismu stāvoklim, lai tā kalpošanas laiks būtu maksimāli ilgs un saņemtais siltumapgādes pakalpojums – kvalitatīvs.

    Ja jums ir kādi jautājumi par siltumpunktu apkalpošanu, lūdzu, vērsieties Gren Klientu apkalpošanas centrā.

    • Izvēlieties centralizēto siltumapgādi un mēs parūpēsimies par siltumu un komfortu jūsu īpašumā!

    • Ja vēlaties savu mājokli, biroja vai ražošanas telpas pievienot Gren Jelgava centralizētās siltumapgādes sistēmai, sazinieties ar mūsu speciālistiem, un mēs izskatīsim siltumapgādes  iespējas jebkuram objektam Jelgavas pilsētā.

      Iespēja pieslēgt ēku centralizētās  siltumapgādes sistēmai tiek izskatīta pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā pilnvarotas personas pieteikuma.

      Lai noskaidrotu iespēju ēkas pieslēgšanai centralizētās siltumapgādes sistēmai, jārīkojas sekojoši:

      • Jāpieprasa Tehniskie noteikumi, ko var saņemt nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, iesniedzot Gren Klientu apkalpošanas centrā iesniegumu par Tehnisko noteikumu izstrādi ēkas pieslēgšanai centralizētās siltumapgādes sistēmai.

      Iesniegumu iespējams nosūtīt arī elektroniski uz e-pasta adresi: info.jelgava@gren.com

      • Saskaņā ar iesniegumu tiek izsniegti Tehniskie noteikumi, ko sagatavo Gren Tehniskās daļas speciālisti. Noteikumos būs visa informācija, kas nepieciešama siltumtīklu izbūves būvprojekta izstrādei, lai nodrošinātu ēkas siltumapgādi.
      • Saņemot Gren izstrādātos Tehniskos noteikumus, jāvēršas pie licencēta projektētāja, vienojoties par siltumtīklu un ēkas individuālā siltummezgla izbūves projekta izstrādi.
      • Projekts jāsaskaņo ar Gren Tehnisko daļu, attiecīgajām pilsētas institūcijām, ēku un zemes īpašniekiem un Jelgavas pilsētas Būvvaldi.
      • Noslēdzot vienošanos ar Gren Jelgava par siltumtīklu un ēkas individuālā siltummezgla izbūves darbiem, noteiktajā termiņā Gren Jelgava veic siltumtīklu izbūvi līdz ēkas ievadam un klients nodrošina ēkas iekšējā siltummezgla un apkures sistēmas izbūvi.
      • Izbūves darbiem noslēdzoties, Gren Jelgava Tehniskās daļas speciālisti pieņem ekspluatācijā ēkas individuālo siltummezglu, izsniedz klientam skaitītāju, ko uzstāda pats klients.
      • Ēkas īpašnieks vai tā pilnvarotā persona Klientu apkalpošanas daļā noslēdz pakalpojuma lietošanas līgumu, un atbilstoši tam uzsāk pakalpojuma izmantošanu.
    • Lai vienkāršotu uzņēmuma un klientu saziņu, esam izveidojuši iesniegumu formas, kuras palīdzēs klientam vienkāršāk pieteikt pakalpojuma nepieciešamību, vai saņemt atzinumu saistībā ar Gren sniegtajiem pakalpojumiem.

      Mēs, protams, pieņemam arī klientu brīvā formā rakstītus iesniegumus, bet gatavās iesniegumu formas vienkāršos klientam iespēju noformulēt savu interesi par piedāvājumu.

      Lai pieteikuma iesniegšana  Jums būtu ērtāka,  mēs piedāvājam iesniegumu un pieteikumu veidus, kurus varat aizpildīt un atsūtīt mums e-pastā: info.jelgava@gren.com

    • Jelgavā strādā divi Gren uzņēmumi: Gren Jelgava un Gren Latvija, kuri cieši sadarbojas, lai nodrošinātu jelgavniekiem labāko, ērtāko un piemērotāko siltumapgādes pakalpojumu.

      Gren Latvija nodarbojas ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu un pārvadi. Jau 92% no jelgavniekiem nepieciešamā siltuma tiek saražoti Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā no vietējā, atjaunojamā resursa – enerģētiskās šķeldas.

      Gren Jelgava – piegādā saražoto siltumu Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem – vairāk nekā 16 000 mājsaimniecībām un ap 200 juridiskajiem klientiem – uzņēmumiem, iestādēm, skolām un bērnudārziem, kā arī nodrošina 75 km garā Jelgavas centralizētās siltumapgādes tīkla uzturēšanu un apkalpošanu.

      Gren Jelgava piedāvā klientiem arī ēku individuālo situmpunktu apkalpošanu,  tiešu norēķinu pakalpojumu katram dzīvokļa īpašumam un nodrošina 24/7 profesionālu servisu klientiem.

    Klientu apkalpošanas centrs Jelgavā

    Klientu ērtībām Jelgavā darbojas Gren Klientu apkalpošanas centrs, kurā var vērsties ikviens Gren klients, lai atrisinātu ar uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem saistītus jautājumus. Klientu apkalpošanas centrā gaidām arī tos, kuriem ir interese par Gren piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, un kuri vēlas kļūt par Gren klientiem.

    Gren Klientu apkalpošanas centrs atrodas Jelgavā, Pasta ielā 47, 4.stāvā.

    Mūs var sasniegt pa tālruni 63007055 vai, rakstot uz e-pastu: klienti.jelgava@gren.com

    Biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā

    Biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā ir pirmā un joprojām vienīgā lielas jaudas biomasas koģenerācijas stacija Latvijā, kura enerģijas ražošanai izmanto vietējos atjaunojamos energoresursus – pārsvarā enerģētisko šķeldu. Tehnoloģiski ir iespējams izmantot arī lauksamniecības produktu atlikumus, piemēram, sēnalas, kā arī kūdru. Šāda elastība kurināmo resursu izmantošanā ļauj ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū, izvēlēties kurināmo, kas ir gan labāk pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks klientiem.

    Ražotne ir uzlabojusi pilsētas centralizētās siltumapgādes efektivitāti un piegādes drošību klientiem, un samazinājusi CO2 izmešus no siltuma ražošanas pilsētā par 90%, salīdzinājumā ar 2010. gadu, tādejādi sekmējot Jelgavas vides mērķu izpildi arī Pilsētu Mēru Pakta ietvaros.
    Gadā ražotnē tiek saražots ap 230 GWh siltumenerģijas, kas tiek nodota Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīklā, bet elektroenerģija tiek pārdota Nord Pool biržā.

    • Daugavpilī darbojas uzņēmums Gren Daugavpils, kurš piegādā siltumenerģiju, kas ražota gan no vietējā atjaunojamā resursa – enerģētiskās šķeldas, gan no dabasgāzes, Daugavpils pilsētas Pašvaldības akciju sabiedrībai “Daugavpils Siltumtīkli”, nodrošinot ap 40% no pilsētas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamā siltuma.

  • Uzņēmumos Gren Jelgava, Gren Latvija un Gren Daugavpils ir ieviesta Integrētās vadības sistēma, kas apliecina uzņēmumu darbības atbilstību kvalitātes un labas pārvaldības prasībām.

    • Kvalitātes vadības sistēma ISO 9001:2015

      Sertifikāts ISO 9001:2015 apliecina kvalitatīvu vadības un kontroles sistēmas darbību. Klientiem un sadarbības partneriem tas sniedz pārliecību par to, ka uzņēmums rūpējas par savu pakalpojumu kvalitāti, uzturot kvalitātes vadības sistēmu, periodiski izejot neatkarīgu auditoru pārbaudi un apliecinot sistēmas efektivitāti ar sertifikātu. Tāpat šis sertifikāts apliecina, ka uzņēmumā strādā kompetents un profesionāls personāls, kas darbojas pēc izstrādātām noteiktām kvalitātes vadības procedūrām.

    • Vides pārvaldības sistēma ISO 14001:2015

      Sertifikāts ISO 14001:2015 apliecina, ka uzņēmumā izstrādātā un ieviestā Vides pārvaldības sistēma tiek vērtēta pēc labākās prakses standarta un atbilst šī standarta prasībām, uzņēmumā pastāvīgi tiek nodrošināta darbības atbilstība vides normatīvo aktu prasībām un uzņēmuma virzība ir uz nepārtrauktu snieguma uzlabojumu vides aizsardzības jomā un dabas resursu racionālā izmantošanā.

    • Arodveselības un darba drošības pārvaldības sistēma OHSAS 18001:2007

      Sertifikāts OHSAS 18001:2007 apliecina uzņēmuma apņemšanos rūpēties par darbinieku arodveselību un darba drošību (ADD). ADD pārvaldības sistēma ļauj mērķtiecīgi mazināt uzņēmuma arodveselības un darba drošības riskus un īstenot atbilstošu politiku un mērķus, ievērojot normatīvās prasības.

    • Energopārvaldības sistēma EN ISO 50001:2012

      Sertifikāts EN ISO 50001:2012 apliecina, ka uzņēmums savā darbībā padara enerģijas izmantošanu efektīvāku, nodrošina sistemātisku enerģijas patēriņa kontroli, analīzi un energoefektivitātes uzlabojumus, uzlabo darbības efektivitāti, vienlaikus sekmējot ietekmes uz vidi mazināšanos.

      ISO logo

Klientiem

  • Klientu apkalpošanas centrs turpina darbu attālināti.

    Rūpējoties par mūsu klientu un darbinieku veselību un drošību, esam pieņēmuši lēmumu uz laiku slēgt Gren Klientu apkalpošanas centru apmeklētājiem klātienē.

    Mūsu darbinieki joprojām ir sasniedzami attālināti: zvanot pa tālruni 63007055

    Aicinām izmantot saziņu ar Gren elektroniski – tieši klientu saziņai izveidotā e-pastā: klienti.jelgava@gren.com

    Paldies par sapratni un Prieks sadarboties!

  • Gren Klientu centrs

    • Paldies, ka esat izvēlējušies Gren siltumapgādes pakalpojumu!

      Gren Centralizētā siltumapgāde ir:

      • siltumenerģijas piegādes drošība un stabilitāte;
      • prognozējamas un konkurētspējīgas izmaksas;
      • nelielas sākotnējās investīcijas siltumapgādes izveidē;
      • minimālas uzturēšanas izmaksas;
      • droša un ērta lietošana;
      • videi draudzīgs apkures risinājums ar visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāti un viszemāko kaitīgo izmešu līmeni;​​
      • iespēja ieregulēt klienta izvēlētu iekštelpu apkures un karstā ūdens padeves temperatūras režīmu;
      • augsts klientu apkalpošanas standarts, ko visu laiku uzraugām un uzlabojam.
    • Siltuma tarifs

      Siltumenerģijas ražošana Latvijā ir noteikta kā regulējams pakalpojums un to regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), jeb Regulators. Viena no Regulatora funkcijām ir noteikt pakalpojuma cenas, jeb tarifa aprēķināšanas metodiku un noteikt un apstiprināt konkrētā ražotāja siltumenerģijas cenu jeb tarifu. Tarifi ir noteikti euro par megavatstundu (EUR/MWh).

      Siltuma tarifs, jeb maksa par 1 MWh siltumenerģijas, jelgavniekiem ir

      55.94 EUR/MWh bez PVN.

      SIA “Gren Jelgava” siltumapgādes pakalpojuma gala tarifu ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

      Siltumenerģijas tarifā tiek ietvertas ražošanas un piegādes izmaksas. Lielākās izmaksu pozīcijas veido kurināmais, elektroenerģijas izmaksas, iekārtu uzturēšana un nolietojums, darba algas u.c. Pievienotās vērtības nodoklis tarifos netiek iekļauts.

      Ja siltumenerģijas ražošanā izmanto kurināmo, kura izmaksas uz noteikto laika periodu ir fiksētas, piemēram, tikai koksnes šķeldu ar konkrētu cenu no šķeldas piegādātāja visai apkures sezonai, tad arī siltumenerģijas tarifi ir fiksēti.

    • Klienta maksājums par patērēto siltumenerģiju veidojas, kopējo ēkai piegādāto siltumenerģijas daudzumu reizinot ar tarifu, kāds ir noteikts konkrētajam siltuma ražotājam. Individuālajā rēķinā klientam norāda aprēķināto maksu atsevišķi par apkuri un karsto ūdeni.

      To, cik liela būs maksa par siltumenerģiju, nosaka kopējais ēkā patērētās siltumenerģijas apjoms.

    • Maksa par siltumu

      Aprēķins par ēkai vai dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģiju, tiek veikts pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, atbilstoši spēkā esošam siltumenerģijas tarifam, kas ir apstiprināts saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumu.

      Katra mēneša beigās ēkas pārvaldnieks, īpašnieks, atbildīgais pārstāvis vai Gren Latvija darbinieks (ja pastāv attiecīga vienošanās) nolasa siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un iesniedz tos Gren Jelgava aprēķinu veikšanai.

      Siltumenerģijas daudzums apkurei tiek aprēķināts no kopējā mājā izlietotās siltumenerģijas daudzuma, atņemot siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai. Abus šos siltumenerģijas daudzumus nosaka siltumenerģijas skaitītāji ēkas siltumpunktā.

      Siltumenerģijas daudzums apkurei tiek dalīts proporcionāli ēkas dzīvokļu un nedzīvojamo telpu platībai, pamatojoties uz metodiku „Patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība Jelgavas pašvaldības teritorijā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”. Šī metodika ir līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, kas noslēgts ar mājas pārvaldnieku, pielikums.

      Dzīvokļu īpašniekiem, saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likumu” ir tiesības lemt par siltumenerģijas sadales kārtības izmaiņām dzīvojamā mājā, par šo lēmumu paziņojot savas mājas pārvaldniekam, kas attiecīgi informē  Gren Jelgava Klientu apkalpošanas speciālistus.

    • Ēkas Individuālais siltumpunkts ir visas dzīvojamās ēkas inženierkomunikācija, kura atrodas ēkas iekšienē un to izmanto vienīgi šīs ēkas apgādei ar siltumenerģiju. Siltumpunkta iekārtu pareiza regulēšana ļauj optimizēt izdevumus ēkas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai un pagarināt iekārtu kalpošanas ilgumu.

      Gren piedāvā kvalitatīvu ēku Individuālo siltumpunktu apkalpošanu.

      Profesionāla Siltumservisa speciālistu komanda parūpesies, lai iekārtas siltumpunktā strādātu kvalitatīvi un nodrošinātu klientiem nepieciešamās siltumenerģijas saņemšanu.

      Siltumpunkta apkalpošanas un remonta izdevumi daudzdzīvokļu mājās ir jāsedz visiem dzīvojamās ēkas īrniekiem un dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli dzīvokļa platībai. Neatkarīgi no tā, vai dzīvoklī ir atslēgta apkure, vai patērētās siltumenerģijas aprēķināšanai tiek pielietots koeficients, dzīvokļa īpašniekiem ir jāsedz izdevumi, kuri saistīti ar individuālo siltumpunktu uzturēšanu.

    • Ēku Individuālā siltumpunkta uzturēšanas izdevumi nav atkarīgi no piegādātās siltumenerģijas apjoma un maksa par individuālā siltumpunkta uzturēšanu ir noteikta kā konstants klienta ikmēneša maksājums visa gada garumā. Izdevumi par individuālā siltumpunkta uzturēšanu nav iekļauti siltumenerģijas kopējā tarifā.

      Ja apkures sistēmas iekārtas un iekārtas siltumpunktos ir vecākas par 20 gadiem, tuvāko 5 gadu laikā tās būtu jānomaina. Siltumpunktu iekārtu nomaiņa nepieciešama, ja ar pārtikas krāsvielu zaļi iekrāsotais siltumnesējs nonāk apkures vai karstā ūdens sistēmā. Uz to norāda regulāra siltumnesēja papildināšana mājas iekšējā apkures sistēmā vai karstā ūdens zaļgana nokrāsa.

      Siltumpunkta uzturēšanas un apkalpošanas jautājumos, lūdzu, sazinieties ar sava nama apsaimniekotāju vai Gren Klientu apkalpošanas centru.

    • Aprēķins par ēkai vai dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģiju, tiek veikts pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, atbilstoši spēkā esošam siltumenerģijas tarifam, kas ir apstiprināts saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumu.

      Katra mēneša beigās ēkas pārvaldnieks, īpašnieks, atbildīgais pārstāvis vai Gren Latvija darbinieks (ja pastāv attiecīga vienošanās), nolasa siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un iesniedz Gren Jelgava aprēķinu veikšanai.

      Siltumenerģijas daudzums apkurei tiek aprēķināts no kopējā izlietotās siltumenerģijas daudzuma, atņemot siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai. Siltumenerģijas daudzums apkurei tiek dalīts proporcionāli ēkas dzīvokļu un nedzīvojamo telpu platībai, pamatojoties uz metodiku „Patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība Jelgavas pašvaldības teritorijā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”, kas ir līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, kas noslēgts ar mājas pārvaldnieku, pielikums. Dzīvokļu īpašniekiem, saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likumu” ir tiesības lemt par siltumenerģijas sadales kārtības izmaiņām dzīvojamā mājā, par šo lēmumu paziņojot savas mājas pārvaldniekam, kas attiecīgi informē SIA „Gren Jelgava”.

      Centralizētās siltumapgādes rēķins tiek izrakstīts, ņemot vērā reālo siltuma patēriņu saskaņā ar siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem. Rēķins tiek izrakstīts reizi mēnesī un klientiem ir iespējama izvēlēties vai to saņemt drukātā vai elektroniskā formā.

      To nokārtot ir pavisam vienkārši! Lūdzu, atsūtiet mums: info.jelgava@gren.com e-pasta vēstuli brīvā formā ar piekrišanu turpmāk rēķinus no Gren saņemt elekroniski. Vēstulē norādiet vienu vai divas e-pasta adreses un klienta numuru, un mēs tās reģistrēsim savā sistēmā. Tad mūsu ziņas un rēķini Jūs sasniegs, tiklīdz būs sagatavoti!

    • Klienta rēķins

      Gren Jelgava piegādā saviem klientiem siltumenerģiju, sagatavo karsto ūdeni, pēc klientu pieprasījuma apkalpo ēku individuālos siltumpunktus, kā arī  sagatavo rēķinu par siltumenerģiju un sniegtajiem pakalpojumiem.

      Iespējams izvēlēties vai nu vienu rēķinu mājai, vai katram dzīvoklim daudzdzīvokļu mājā, ja tā lēmuši mājas dzīvokļu īpašnieki.

      Gren Jelgava izrakstītajos rēķinos par siltumenerģiju iekļauti:

      • maksājums „Apkure”
      • maksājums „Ūdens uzsildīšana”
      • maksājums „Siltumenerģijas patēriņš ēkas karstā ūdens piegādes sistēmā (cirkulācija)”
      • maksājums „Rēķina sagatavošana”
      • maksājums „Individuālā siltumpunkta apkalpošana”
      • maksājums “Elektrība individuālajā siltumpunktā”

      Maksājums „Apkure”

      Aprēķins par ēkai vai dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģiju, tiek veikts pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, atbilstoši spēkā esošam siltumenerģijas tarifam, kas ir apstiprināts saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumu. Siltumenerģijas daudzums apkurei tiek aprēķināts no kopējā izlietotās siltumenerģijas daudzuma, atņemot siltumenerģijas daudzumu, kas patērēts karstā ūdens uzsildīšanai.

      Maksājums „Ūdens uzsildīšana”

      Maksas lielumu nosaka pēc mājas uzstādītā siltā ūdens skaitītāja rādījumiem un aprēķina, reizinot ūdens patēriņu ar siltumenerģijas daudzumu uzsildīšanai un reizinot ar siltumenerģijas tarifu. Šo maksājumu sadala starp dzīvokļa īpašumiem proporcionāli patēriņam.

      Maksājums „Siltumenerģijas patēriņš ēkas karstā ūdens piegādes sistēmā (cirkulācija)”

      Aprēķins par siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens piegādes sistēmā, jeb cirkulācija, ir maksa par patērēto siltumenerģiju ēkas iekšējos cauruļvados, pa kuriem tiek nodrošināta karstā ūdens plūsma stāvvados, dvieļu žāvētājos, pagrabā un bēniņos izvietotajos cauruļvados. Kā atsevišķs maksājums rēķinā tiek parādīts tikai vasaras periodā, kad nav apkures.

      Maksājums  „Rēķina sagatavošana”

      ir maksājums par to, ka uzņēmums Gren Jelgava veic siltumenerģijas patēriņa sadali uz apkuri un karsto ūdeni starp dzīvokļiem atbilstoši metodikai „Patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība Jelgavas pašvaldības teritorijā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” un, pamatojoties uz pārvaldnieka sniegtajiem rakstiskiem norādījumiem, sagatavo un izraksta rēķinus katram dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam un veic maksājumu ievadi abonentu uzskaites programmā.

      Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas norādes, Gren Jelgava siltumenerģijas tarifā nav iekļauti izdevumi, kas saistīti ar siltumenerģijas rēķinu izrakstīšanu un sadalīšanu katram dzīvoklim. Tādēļ Gren Jelgava ir noteikusi maksu pakalpojumam „Rēķina sagatavošana”1.27 EUR/mēnesī + PVN.

      Ja Gren Jelgava izraksta vienu rēķinu mājai, tad maksājums “Rēķina sagatavošana” netiek iekasēts, jo šīs izmaksas viena rēķina sagatavošanai mājai ir iekļautas siltumenerģijas tarifā.

      Maksājums „Individuālā siltumpunkta apkalpošana”

      ir maksājums par apkopes un remonta darbiem, ko Gren Jelgava veic mājas individuālajā siltumpunktā, saskaņā ar noslēgto līgumu. Atbilstoši LR spēkā esošai likumdošanai izdevumi par individuālā siltumpunkta apkalpošanu nav iekļauti siltumenerģijas kopējā tarifā.

      Individuālo siltumpunktu apkopes un remontu darbi ir atsevišķs pakalpojums un Gren cena mēnesī ir EUR 0,05 (pieci euro centi) par dzīvokļa kopējās platības vienu kvadrātmetru + PVN.

      Katras mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei ir tiesības izvēlēties un lemt par cita pakalpojuma sniedzēja izvēli un tad Gren Jelgava rēķinos šī pozīcija netiek iekļauta.

      Maksājums “Elektrība individuālajā siltumpunktā”

      ir maksājums, ko klients maksā par koplietošanas elektroenerģiju (elektrību), kas patērēta mājas individuālā siltumpunkta (ISP) darbības nodrošināšanai.

      Tad, kad namu pārvaldnieki pārņems šo elektrības uzskaiti no Gren, klienti šo maksājumu veiks kopā ar mājas koplietošanas elektroenerģijas (elektrības) maksājumu, kā tas ir paredzēts noslēgtajā Siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumā.

      Elektroenerģijas patēriņu vienam dzīvoklim izrakstītajā rēķinā aprēķina, kā noteikts LR Civillikumā par kopīpašumu, sadalot kopējo mēnesī siltumpunkta (ISP) darbības nodrošināšanai patērēto elektroenerģiju uz dzīvokļa 1 m2. Siltumpunkta darbības nodrošināšanai izlietotās elektroenerģijas uzskaite un parādīšana rēķinos ir ar mēneša nobīdi, jo Gren rēķinu sagatavošanas periodā vēl netiek saņemti dati no elektroenerģijas tirgotāja.

    • Rēķina apmaksa

      Rēķinus par patērēto siltumenerģiju klientiem piegādā pa pastu vai  e-pastā.

      Apmaksāt saņemtos rēķinus var dažādi:

      • Internetbankā;
      • Bankās vai citās maksājumu pieņemšanas vietās;
      • Gren Jelgava klientu apkalpošanas nodaļā (tikai ar bankas karti)

      Rekvizīti – SIA „Gren Jelgava” klientiem – norēķiniem par siltumenerģiju un pakalpojumiem:

      SIA „Gren Jelgava”
      Reģ.nr.: 50003549231
      PVN reģ.nr.: LV50003549231
      Pasta iela 47, Jelgava, LV-3001

      • SEB bankā:
        Bankas kods: UNLALV2X
        Konta nr.: LV35UNLA0050005018710
      • Swedbankā:
        Bankas kods: HABALV22
        Konta nr.: LV32HABA0551000838491
        Konta nr.: LV91HABA0551027049836 (skaidras naudas iemaksām)
      • Citadele bankā:
        Bankas kods: PARXLV22
        Konta nr.: LV19PARX0007720380001
    • Energoefektivitāte nozīmē enerģijas lietderīgu un gudru izmantošanu.

      Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi ir ēkas siltuma zudumi, kāpēc tie rodas un kādi energoefektivitātes pasākumi būtu jāveic.

      Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi. Gren aicina pievērst uzmanību siltuma taupīšanai un tās lietderīgai izmantošanai.

    • Būtisks siltuma taupīšanas veids, kas samazinātu apkures izmaksas, ir iedzīvotāju paradumi.

      Gren iesaka vienkāršas lietas, ko apdomājot un pamainot savus ieradumus, var būtiski ietaupīt:

      • atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē radiatoru optimālu siltuma atdevi;
      • apkures sezonā telpas vēdināt īsu brīdi, bet intensīvi – pilnībā atverot logu, nevis ilgstoši turot to vēdināšanas režīmā;
      • bez vajadzības neturēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās;
      • noblīvēt bēniņu lūkas;
      • iestiklot bēniņu un pagrabu logus;
      • nodrošināt kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem;
      • noblīvēt logu spraugas, ievietojot siltinošu blīvējumu, bet vislabāk – nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus pret jauniem;
    • Mājas saimnieki ir mājas dzīvokļu īpašnieki, kam ir jādomā un jārūpējas par visu māju kopumā, saglabājot un taupot siltumu savā mājā.

      Otra ļoti iedarbīga siltuma taupīšanas un rēķinu samazināšanas metode ir ēku siltināšana.

      Siltināšanas rezultātā iedzīvotāji var iegūt pat uz pusi mazākus maksājumus par siltumu.

      Vidēji nerenovētai tipveida mājai siltumenerģijas patēriņš gadā uz m2 sastāda vidēji 180 kilovatstundas (kWh). Pēc kvalitatīva renovēšanas procesa siltumenerģijas patēriņš var samazināties vairāk, kā uz pusi – līdz pat 70 kWh/m2 gadā.

      Siltumenerģijas patēriņš dažādas renovācijas pakāpes mājās 2020./2021. gada apkures sezonā.

    • Energoefektivitātes padomi klientiem

      Šeit Jūs varēsiet atrast Gren ieteikumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai un enerģijas taupīšanai.

      Maijs, 2021

      Jūnijs, 2021

      Septembris, 2021

      Oktobris, 2021

      Novembris, 2021

      Decembris, 2021

    • 28.01.2022.

      Saistībā ar nepieciešamajiem avārijas remonta darbiem 28.janvārī no plkst.10:00 līdz 16:00 iespējami traucējumi karstā ūdens piegādē mājās:

      • Uzvaras 5
      • Uzvaras 7  
      • Uzvaras 11  
      • Blaumaņa 8
      • Blaumaņa 10  
      • Blaumaņa 12

      Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

    • Uzmanību! Karstā ūdens piegāde var tikt atjaunota tūlīt pēc darbu pabeigšanas, tādēļ, lūdzu, esiet uzmanīgi un neatstājiet ūdens krānus atvērtus!

      Jautājumu, kas saistīti ar siltumenerģijas piegādi, gadījumos, lūdzu, sazinieties ar Gren Klientu apkalpošanas centra darbiniekiem pa tālruni: 63007055

    • Kāpēc nepieciešamas siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes?

      • Siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes ir efektīvs veids, lai pārliecinātos par siltumtīklu hermētiskumu un drošību, un samazinātu iespējamos siltumtīklu bojājumus apkures sezonas laikā.
      • Hidrauliskās pārbaudes laikā siltumnesēja spiediens siltumtīklos ir paaugstināts. Tādēļ drošības nolūkos, uz hidrauliskās pārbaudes veikšanas laiku, siltumenerģijas piegāde klientiem tiek pārtraukta.
      • Lai iespējamo siltumtīklu bojājumu gadījumā, kuri varētu tikt konstatēti hidrauliskās pārbaudes laikā, apkārtējā vidē neizplūstu karsts siltumnesējs un nenodarītu kaitējumu ne cilvēkiem, ne videi, pirms hidrauliskās pārbaudes siltumnesēju atdzesē līdz + 45C. Tādēļ karstā ūdens temperatūra ēkās, kuras skars hidrauliskā pārbaude, pakāpeniski samazināsies jau iepriekšējās dienas vakarā.
      • Ja hidrauliskās pārbaudes laikā bojājumi siltumtīklos netiks konstatēti, siltumenerģijas piegāde ēkām var tikt atjaunota pirms informatīvajā paziņojumā norādītā laika.
      • Gadījumā, ja kāds siltumtīklu posms hidraulisko pārbaudi neizturēs un būs nepieciešami remontdarbi, konkrēto ēku pārvaldnieki un iedzīvotāji tiks par to informēti papildus, un siltumenerģijas piegāde tiks atjaunota pēc bojājuma novēršanas.
      • Gadījumā, ja hidraulisko pārbaužu veikšanas laikā, iedzīvotāji novēro zaļganas krāsas ūdens noplūdes ( jo siltumnesējs ir iekrāsots ar videi un cilvēka veselībai nekaitīgu pārtikas krāsvielu), lūdzam nekavējoties ziņot Gren Klientu apkalpošanas centram pa tālruni: 63007055

Vakances

  • Aicinām pievienoties mūsu profesionāļu komandai!

  • CHP operators

      • Jūs strādāsiet biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā par tehniķi.
      • Jūs darbosieties ar automātikas un kontrolmēraparātu iekārtām, kuras nodrošina koģenerācijas stacijas darbu.
      • Jūsu pienākumos ietilps iekārtu apsekošana, bojājumu konstatēšana un novēršana, kā ari citu darbu veikšana, kuri ir saistīti ar iekārtu ikdienas uzturēšanu un remontu.

      Uzziniet vairāk

Jaunumi

    • SIA “Gren Jelgava” iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai priekšlikumu par siltumenerģijas tarifa izmaiņām Jelgavā, kas saistītas ar kurināmā cenu pieaugumu. Plānotais siltumenerģijas gala tarifs Jelgavā ir 63.36 EUR/MWh (bez PVN) un tas ir par 13.3% augstāks nekā spēkā esošais siltumenerģijas tarifs – 55.94 EUR/MWh (bez PVN). Plānots, ka pārskatītais siltumenerģijas tarifs Jelgavā stāsies spēkā šā gada 1. martā.

      Paziņojums par noteikto (piedāvāto) tarifu

    • Jelgavā siltumenerģijas ražošana nav atkarīga no viena kurināmā resursa. Siltumenerģijas ražošanā tiek izmantots vietējais, atjaunojamais resurss – šķelda, kas ir galvenais kurināmais, un nelielā apjomā arī dabasgāze. Iespēja siltumenerģijas ražošanā izmantot vairākus kurināmā resursus, ļauj uzņēmumam ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū, izvēlēties kurināmo, kas ir gan pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks klientiem.

    • Līdz ar straujo dabasgāzes un citu energoresursu, tostarp degvielas, cenu kāpumu, pēdējo mēnešu laikā izmaiņas vērojamas arī šķeldas cenās. Šķeldas cenas, salīdzinājumā ar dabasgāzi, vienmēr ir bijušas stabilākas un arī šobrīd to kāpums ir mērenāks. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šķeldas tirgus cena ir būtiski pieaugusi, kā rezultātā ir palielinājušās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, kas veido siltumenerģijas gala tarifa lielāko komponenti. Tādēļ uzņēmums ir pārskatījis siltumenerģijas tarifu Jelgavā, kas stāsies spēkā no 1. marta. Atjaunojamā energoresursa izmantošana siltumenerģijas ražošanā un iepriekšējos gados Gren veiktie energoefektivitātes uzlabojumi gan siltumenerģijas ražošanā, gan siltumenerģijas pārvadē un sadalē, jelgavniekiem ir ļāvuši izvairīties no krasiem siltumenerģijas tarifa palielinājumiem, kādi šoziem vērojami daudzās Latvijas pilsētās. Siltumenerģijas tarifs Jelgavā, arī pēc palielinājuma, joprojām būs vidējā līmenī valstī.

      Šķeldas cenu dinamika Baltpool biržā 2021. – 2022.

    • Pirms Jelgavā darbu sāka biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs mainījās katru mēnesi līdz ar dabasgāzes cenām. 2012. gadā vidējais siltuma tarifs gadā Jelgavā bija 68.73 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 22.9 % augstāks nekā šobrīd spēkā esošais tarifs un par 8.5 % augstāks nekā plānotais siltumenerģijas tarifs pēc 2022. gada 1. marta. Pēc  biomasas koģenerācijas stacijas darbības uzsākšanas 2013. gada septembrī, siltumenerģijas tarifs Jelgavā samazinājās un vairs nav piedzīvojis tik straujas svārstības.

      Siltumenergijas tarifa attīstības tendence

    • SPRK ir piešķīris SIA “Gren Jelgava” atļauju kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenas izmaiņu gadījumā pašai noteikt siltumenerģijas tarifus. Tādēļ gadījumā, ja šīs cenas samazināsies, “Gren Jelgava” siltumenerģijas tarifu attiecīgi pārskatīs un klientiem piemēros zemāku siltumenerģijas tarifu.

      Domājot par to, lai jelgavniekiem varētu piedāvāt konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā dažādību, Gren turpina darbu pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai pievienot līdz 35% no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu varēs lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi.

    • Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, 2021.gada decembris bijis aukstākais decembra mēnesis pēdējā desmitgadē.

      Jelgavā vidējā āra gaisa temperatūra 2021.gada decembrī bijusi mīnus 4,34 ˚C. Salīdzinājumam, 2021.gada novembrī tā bija plus 3,72 ˚C, bet 2020.gada decembrī –  plus 0,51 ˚C. Attiecīgi pērn decembrī bija nepieciešams ievērojami lielāks siltumenerģijas daudzums, lai uzturētu ēkās vēlamo komforta temperatūru.

      Jelgavā, zemās gaisa temperatūras ietekmē, siltumenerģijas patēriņš 2021. gada decembrī, salīdzinājumā ar 2021. gada novembri, ir pieaudzis par 53.3% (no 19 924.41 MWh novembrī uz 30 540.02 MWh decembrī) un tas atspoguļojas arī rēķinos par decembrī patērēto siltumu.

      Siltumenerģijas tarifs Jelgavā ir zem vidējā līmeņa valstī – 55.94 EUR/MWh bez PVN un vidējie maksājumi par siltumu jelgavniekiem decembrī ir robežās no 0.56 EUR/m2 līdz 2.76 EUR/m2.

      Zemāks siltuma patēriņš un arī mazāki maksājumi par siltumu ir renovēto māju iedzīvotājiem, kuri ir parūpējušies par savas mājas energoefektivitātes uzlabošanu.

      Siltumenerģijas maksājumu salīdzinājums mājās Jelgavā 2020.un 2021.gada decembra mēnešos.

  • Jelgavā noslēgusies “Gren” rīkotā akcija “Atnes savu Ziemassvētku eglīti un sasildi Jelgavu”, kuras laikā jelgavnieki ar svētku eglītēm piepildījuši 34 m3 lielu šķeldas konteineru. Savāktās eglītes tiks nogādātas šķeldas ražotājam, kur eglītēm ļaus izžūt, lai pēc tam tās sašķeldotu un varētu izmantot lietderīgi siltuma un elektrības ražošanai.

     

    • “Vēlamies teikt paldies visiem jelgavniekiem, kuri atsaucās aicinājumam un atrada gan laiku, gan iespējas nogādāt savas svētku eglītes uz speciālo eglīšu konteineru pie biomasas koģenerācijas stacijas. Visas savāktās eglītes pēc attiecīgas apstrādes izmantosim lietderīgi enerģijas ražošanā, lai to rādītais siltums nonāktu jelgavnieku mājokļos. Siltumenerģijas izteiksmē savākto eglīšu apjoms gan ir neliels, tomēr akcija vēlreiz apliecina to, ka jelgavnieki domā gan par saudzīgu resursu izmantošanu, gan par to, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu un uzturēt savu apkārtni tīru un kārtīgu,” stāsta Ingus Kaprāns, Gren biomasas koģenerācijas stacijas vadītājs. Arī eglītes, kas veido Jelgavas pilsētas lielo svētku egli, tiks nogādātas šķeldas ražotājam un pēcāk izmantotas kā kurināmais biomasas koģenerācijas stacijā.

      Akcijas “Atnes savu Ziemassvētku eglīti un sasildi Jelgavu” idejas autori ir paši jelgavnieki, kuri bija interesējušies par iespējām pēc svētkiem nodot eglītes biomasas koģenerācijas stacijā. Uzņēmums iedzīvotāju ierosinājumam atsaucās un šogad akcija norisinājās jau trešo reizi. Arī iepriekšējos gados akcijas ietvaros tika savākts līdzīgs daudzums ar svētku eglītēm, piepildot 34 m3 lielu šķeldas konteineru. Akciju uzņēmums varētu rīkot arī nākamajā gadā.

      Šogad akcija “Atnes savu Ziemassvētku eglīti un sasildi Jelgavu” norisinājās no 2022. gada 2. līdz 16. janvārim. Tās laikā stāvlaukumā pie “Gren” biomasas koģenerācijas stacijas Rūpniecības ielā 73A, Jelgavā, bija novietots speciāls šķeldas konteiners, kurā iedzīvotāji bez maksas varēja atstāt savas svētku eglītes.

       

    • Andris Vanags, Gren biznesa vadītājs Latvijā

      Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd piedāvā grozīt divus atjaunojamās enerģijas nozarei būtiskus normatīvos aktus*. Kas pārsteidz  politikas veidotāji nevērtē valsts atbalstu pēc būtības, bet spēlē paslēpes un faktiski mēģina panākt elektroenerģijas ražošanas apjoma kritumu, tā samazinot valsts atbalsta apjomu un OIK (obligātās iepirkuma komponentes) maksājumus iedzīvotāju elektrības rēķinos. Nepārdomāti lēmumi draud pasliktināt gan investīciju vidi Latvijā, gan sadārdzināt jau tā lielās elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas.

    • Jābeidz kultivēt mīts, ka atjaunojamā enerģija Latvijā ir iemesls lielākiem elektroenerģijas rēķiniem nekā kaimiņvalstīs. Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, kopējais valsts atbalsts “zaļās” elektroenerģijas ražošanai 2021. gadā viszemākais ir bijis tieši Latvijā. 

      Latvijā valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem esošā kārtība izveidota kā piemaksa virs elektroenerģijas tirgus cenas. Tomēr pēdējā pusgada laikā situācija ir būtiski mainījusies — tirgus cenas pieaugums ir tik liels, ka pārsniedz valsts atbalsta līmeni elektroenerģijas ražotājiem. Tas attiecīgi nozīmē, ka valsts elektroenerģiju no tās ražotājiem iepērk par zemāku cenu un pārdod par augstāku, rezultātā nopelnot. Nozares aprēķini liecina, ka 2021. gada 4. ceturksnī, pateicoties obligātā iepirkuma sistēmai, valsts caur Enerģijas publisko tirgotāju ir nopelnījusi vairākus miljonus eiro.

      Vēl viens apsvērums — ja OIK samazinātu pat par 50 %, patērētāju rēķinos samazinājums būtu niecīgs. Ilustratīvs piemērs — elektroenerģijas izmaksas ar pārvadi, sadali, OIK un pievienotās vērtības nodokli sasniedz 250 EUR par vienu MWh. Samazinot OIK no 7,55 EUR/MWh uz 3,78 EUR/MWh, elektroenerģijas gala rēķins samazinātos tikai par 1,5 %. Protams, arī katrs mazs ietaupījums ir labs, bet vai tam nav kāda blakne?

      Par elektroenerģiju skaidrs, bet kas notiks ar siltumenerģiju, un vai izmaiņu rezultātā tarifi netiks paaugstināti? Latvijā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kuras ražo siltumenerģiju lielākajās pilsētās. Turklāt iedzīvotāju gada izmaksu portfelī siltumenerģija veido 3–5 reizes lielāku summu nekā elektroenerģija. Centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, kuru siltumenerģijas tarifus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), nosakot maksimālos pelņas rādītājus, atbalsts elektroenerģijas ražošanai ir ticis novirzīts siltumenerģijas tarifu samazināšanai.  “Mākslīgi” aprēķinot pārmaksātu valsts atbalstu, to pēc tam būtu jāatprasa no siltumenerģijas patērētājiem daudzu gadu garumā.

    • Pārkāpti tiesiskās drošības un paļāvības principi

      Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu ir spēkā kopš 2020. gada septembra, aktuālie grozījumi paredz pārskatīt kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinus, lai novērstu elektroenerģijas ražotāju pārkompensāciju, proti, tiek finansiāli izvērtēts, vai valsts atbalsta apjoms elektroenerģijas ražotājiem ir objektīvi nepieciešams un vai tas nepārsniedz noteikto maksimālo apjomu.

      Šāda elektroenerģijas ražotāju finansiālā izvērtēšana nav jaunums, tā tika uzsākta 2017. gadā reizē ar valsts atbalsta elektroenerģijas ražotāju saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Pārkompensācijas izvērtēšana tiek veikta jau vairāk nekā 4 gadus, un valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem atbilstoši izvērtēšanas rezultātam jau ir ticis samazināts vai pārtraukts.

      Aktuālie piedāvātie grozījumi pārkompensēšanas izvērtēšanai ir būtiski atšķirīgi — netiek ņemtas vērā būtiskas faktiskās izmaksas, tiek pārkāpti tiesiskās drošības un paļāvības principi, piedāvātās izmaksu līmeņatzīmes neatbilst faktiskajām izmaksām. Nozare ir aktīvi sadarbojusies ar EM, argumentējot un pierādot ar piemēriem dažādas izmaksu pozīcijas, lai noteikumi būtu atbilstoši faktiskajam stāvoklim, taču vienošanās līdz galam nav panākta.

      Vēl jo vairāk — tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai uzņēmējs, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu darbību. Ja uzņēmējiem nav ticības regulējošās vides stabilitātei valstī, tie spiesti pakalpojuma cenā klientiem iecenot nenoteiktību, ko mēs katrs pēc tam izjūtam savos naudas maciņos. Pieņemot noteikumu grozījumus esošajā redakcijā, var droši prognozēt, ka sāksies vairāki tiesvedības procesi, elektroenerģijas ražošanas uzņēmēji būs zaudētāji īstermiņā, bet Latvija un mēs, iedzīvotāji, būsim zaudētāji ilgtermiņā.

    • Kā tas ietekmēs Latvijas investīciju klimatu atjaunojamās enerģijas jomā?

      Noslēgumā vēlos atgādināt, ka valstu ekonomisko izaugsmi raksturo pieaugošs investīciju apjoms tautsaimniecības attīstībā — gan vietējo investoru, gan ārvalstu investoru. Jo lielāks investīciju apjoms, jo aktīvāka uzņēmējdarbība — vairāk darba vietu, straujāka ekonomiskā attīstība. Klimata un ilgtspējības mērķi kļūst tikai ambiciozāki. Tuvākajos 10 gados pārejai uz videi draudzīgākiem risinājumiem transportā, siltumapgādē, elektroenerģijā, kā arī energoefektīvu risinājumu ieviešanā nepieciešamais investīciju apjoms ir milzīgs, tas pārsniegs vairākus miljardus eiro.

      Pandēmijas izraisītā krīze, energoresursu dārdzība, lielais valsts atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem šīs krīzes pārvarēšanai ir radījis lielas izmaksas, kas pamatā tiek segtas, valstij un pašvaldībām aizņemoties naudu, pietuvojoties maksimāli iespējamam saistību līmenim. Nākamajos gados, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko attīstību, īpaši svarīgi būs piesaistīt privātā kapitāla investīcijas, proti, jo stabilāka būs investīciju vide, jo lētāks būs finansējums. Latvijas investīciju videi ir jābūt pievilcīgai un konkurētspējīgai ar citām valstīm. Te vietā retorisks jautājums — kā EM piedāvātie regulējuma grozījumi uzlabos mūsu konkurētspēju investoru skatījumā?

      Lūkojoties tālākā nākotnē — uz klimata neitralitāti 2050. gadā, Latvijai ir būtiskas priekšrocības, lai izveidotu ilgtspējīgu energosistēmu. Latvija jau šobrīd būtiski apsteidz kaimiņvalstis atjaunojamās enerģijas īpatsvara ziņā, plaši izmantojot koksnes biomasu (šķeldas, granulu un malkas resursus) siltumenerģijas sektorā, hidroresursus un vēja, saules, biogāzes, biomasas resursus elektroenerģijas sektorā. Latvijai ir nepieciešamie vietējie resursi koksnes, šķeldas un granulu veidā, lai vēl vairāk samazinātu dabas gāzes izmantošanu siltumapgādei, kā arī atbilstošas teritorijas un infrastruktūra piekrastes vēja parku attīstībai (arī valsts īpašumā esošās meža zemes) un lielākais atkrastes vēja enerģijas potenciāls starp Baltijas valstīm.

      Zaļā transformācija nav vienkāršs un lēts uzdevums, ar katru nākošo gadu ir jāsasniedz arvien lielāks atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas apjoms. Realizējot Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķus, primāri būtu jāievieš lētākie iespējamie risinājumi, efektīvi jāizmanto esošās ražošanas jaudas, tikai pēc tam realizējot dārgākos risinājumus — nepieciešamajā apjomā un tikai atsevišķu sektoru mērķu sasniegšanai.

       

      * Ministru kabineta “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”.

  • Jauki, ja Tava Ziemassvētku eglīte turpinās Tevi priecēt arī pēc svētkiem dārzā vai mežā.
    Bet, ja Tev tā jāizmet atkritumos, atnes to mums un mēs to pārvērtīsim šķeldā, ar ko apsildīt Jelgavu.
    Eglīti vari atvest uz speciālu konteineru, kas atradīsies stāvlaukumā pie Gren biomasas koģenerācijas stacijas Rūpniecības ielā 73A, Jelgavā, laikā no 2022. gada 2. janvāra līdz 2022. gada 16. janvārim.
    Eglītes konteinerā lūdzam ievietot bez svētku rotājumiem un bez transportēšanas laikā izmantotajiem iepakojuma materiāliem. Paldies! Par tīrāku Jelgavu!

Projekti

    • Paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma iesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojā atzinuma saņemšanai

      Paredzētās darbības nosaukums: Kurināmā diversifikācija esošajā biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā

      Paredzētās darbības vieta: Rūpniecības 73 A, Jelgava, LV-3008

      Paredzētās darbības ierosinātājs: SIA “Gren Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103854352.

      Paredzētā darbība: izmaiņas esošajā darbībā. Esošajā kurināmā sadedzināšanas iekārtā plānota no atkritumiem iegūtā kurināmā (NAIK) līdzsadedzināšana. Veicot kurināmā diversifikāciju, plānots, ka līdzsadedzinot NAIK līdz 30 tūkstošiem tonnu gadā, saražotais enerģijas daudzums gadā palielināsies līdz 460 GWh.

      Informācija par IVN procedūru: 2019. gada 10. janvārī Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr.5-02/1 par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību paredzētajai darbībai. IVN ziņojums “Kurināmā diversifikācija esošajā biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā” izstrādāts saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2019.gada 5.aprīlī izsniegto Ietekmes uz vidi novērtējuma programmu Nr.5-03/3, kas izsniegta ietekmes uz vidi novērtējumam kurināmā diversifikācijai esošajā biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā.

      No 2020.gada 15.oktobra līdz 17.novembrim notika IVN Ziņojuma sabiedriskā apspriešana. IVN Ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika neklātienes formā (attālināti) no 26.oktobra līdz 30.oktobrim, 28.oktobrī laika posmā no plkst.17:00 līdz plkst. 19:00 notika sabiedriskās apspriešanas videokonference, kurā bija iespējams tiešsaistē uzdot jautājumus ierosinātājam un Ziņojuma izstrādātājiem. Rakstiski priekšlikumus vai viedokļus varēja iesniegt līdz 2020. gada 17.novembrim.

      SIA „Fortum Latvia“ ir saņēmis Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) 16.03.2021 lēmumu Nr. 5-02/7 “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Fortum Latvia” paredzētās darbības “Kurināmā diversifikācija esošajā biomasas koģenerācijas stacijā” ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma nodošanu pārstrādāšanai”, kurā norādīta nepieciešamība papildināt informāciju par paredzēto darbību.

      Kā arī informējam, ka 2021. gada 30. jūlijā uzņēmuma SIA „Fortum Latvia“ nosaukums LR Uzņēmumu reģistrā mainīts uz SIA “Gren Latvija”. Reģistrācijas numurs un juridiskā adrese paliek nemainīgi: Reģ.nr. LV40103854352, reģ.adrese Rūpniecības 73 A, Jelgava, LV-3008.

      Ir sagatavots pārstrādāts un precizēts IVN ziņojums, kurš iesniegts atkārtotai izskatīšanai.

      IVN ziņojumu pārstrādāja: SIA „Ekodoma”, Noliktavas iela 3-3, Rīga LV 1010. ekodoma@ekodoma.lv tel. +371 67323212

      Ziņojuma saturs pieejams šeit: https://failiem.lv/u/rm2hz38gz

  • Domājot par to, lai jelgavniekiem arī turpmāk piedāvātu konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā elastību, Gren turpina darbu pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai pievienot līdz 35% no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu varēs lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi.

Kontakti

    • Gren Klientu apkalpošanas centrs

      Jelgavā, Pasta ielā 47, 4. stāvā

      Tālrunis 24/7+371 63007055

      Klientu apkalpošanas centra darba laiks:

      • Pirmdiena 08:00 – 19:00
      • Otrdiena 08:00 – 17:00
      • Trešdiena 08:00 – 17:00
      • Ceturtdiena 08:00 – 17:00
      • Piektdiena 08:00 – 16:00
      • Sestdienās, svētdienās un svētku dienās KAC nestrādā

      E-pasts: klienti.jelgava@gren.com

    • Rekvizīti SIA „Gren Jelgava” klientiem – norēķiniem par siltumenerģiju un pakalpojumiem:

       

      SIA „Gren Jelgava”
      Reģ.nr.: 50003549231
      PVN reģ.nr.: LV50003549231
      Pasta iela 47, Jelgava, LV-3001

      • SEB bankā:
        Bankas kods: UNLALV2X
        Konta nr.: LV35UNLA0050005018710
      • Swedbankā:
        Bankas kods: HABALV22
        Konta nr.: LV32HABA0551000838491
        Konta nr.: LV91HABA0551027049836 (skaidras naudas iemaksām)
      • Citadele bankā:
        Bankas kods: PARXLV22
        Konta nr.: LV19PARX0007720380001
    • Gren Jelgava

      Pasta iela 47, Jelgava

      LV-3001, LATVIJA

      Tālr. +37163007055

      info.latvija@gren.com

    • Rekvizīti SIA „Gren Jelgava” piegādātājiem:

      SIA „Gren Jelgava”
      Reģ.nr.: 50003549231
      PVN reģ.nr.: LV50003549231
      Pasta iela 47, Jelgava, LV-3001

      NORDEA BANK Abp
      FI78 1660 3001 0530 35
      NDEAFIHH

    • Gren Latvija

      Rūpniecības iela 73a, Jelgava

      LV-3008 ,  LATVIJA

      Tālr. +37163007055

      info.latvija@gren.com

    • Rekvizīti:

      SIA “Gren Latvija”
      Reģ.nr.: 40103854352
      PVN reģ.nr.: LV40103854352
      Rūpniecības iela 73a, Jelgava, LV-3008

      NORDEA BANK Abp
      FI64 1660 3001 0794 77
      NDEAFIHH

    • Gren Daugavpils

      Reģistrācijas adrese: Pasta iela 47, Jelgava

      LV-3001, LATVIJA

      Tālr. +371 63007055

      info.latvija@gren.com

    • Rekvizīti:

      SIA ”Gren Daugavpils”
      Reģ.nr.: 40003823074
      PVN reģ.nr.: LV40003823074
      Reģ.adrese: Pasta iela 47, Jelgava, LV-3001

      Nordea Bank Abp
      NDEAFIHH
      FI62 1660 3001 1397 50