Gaidāmajai apkures sezonai gatavojamies īpaši
Vasara siltumapgādes uzņēmumiem tradicionāli ir karsts darba laiks, kad tiek veikti remonta un efektivitātes uzlabošanas pasākumi siltuma ražotnēs un pārvades sistēmās, izbūvēti jauno klientu pieslēgumi, tiek gādāts kurināmais, lai, tiklīdz aiz loga iestājas rudens, klientiem, papildus karstajam ūdenim, varētu nodrošināt siltumu droši, bez pārtraukumiem un par konkurētspējīgu cenu. Arī šovasar veicām ikgadējos plānotos remonta darbus biomasas koģenerācijas stacijā, nepieciešamos apkopes darbus katlu mājās un māju individuālajos siltumpunktos, strādājām ar kurināmā piegādātājiem pie kurināmā līgumu noslēgšanas, kā arī pie jaunu klientu pieslēgšanas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai. Tomēr jāatzīst, šovasar gaidāmajai apkures sezonai gatavojamies īpaši.
Vietējie, atjaunojamie resursi = siltumapgādes drošība
Karš Ukrainā un ģeopolitiskās situācijas maiņa ir aktualizējusi ne vien jautājumu par siltumenerģijas izmaksu samazināšanu, bet arī par enerģētisko drošību un resursu pieejamību, kas mudina meklēt alternatīvus risinājumus Krievijas dabasgāzei. Jelgava, salīdzinājumā ar daudzām Latvijas pilsētām, ir krietni labākā situācijā. Apmēram 90 % no Jelgavas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražota no vietējā, atjaunojamā energoresursa – šķeldas, kas ir galvenais kurināmais, un dabasgāze tiek izmantota vien nelielā apjomā. Kā stāsta Gundars Pētersons, Gren Jelgava valdes priekšsēdētājs un klientu apkalpošanas vadītājs: “Lēmums par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu Jelgavā un Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību 2013. gadā ir bijis tālredzīgs. Pateicoties tam, jelgavnieki šoziem var justies drošāk, ka siltumu savos mājokļos saņems un tas būs lētāks nekā no dabasgāzes ražotais. Daudzi jelgavnieki, kuri līdz šim apkurei izmantojuši dabasgāzi, pilsētas centralizēto siltumapgādi uzlūko kā labu risinājumu un iespēju samazināt savus rēķinus par apkuri nākamajā ziemā. Tādēļ centralizētās siltumapgādes klientu skaits šogad būtiski palielinās”.
Kopumā pilsētas centralizētajai siltumapgādei šogad tiek pieslēgtas vairāk nekā 40 ēkas – Jelgavas ledus halle, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību ēkas un kopmītnes, iestāžu un uzņēmumu biroji, ražošanas telpas, vienģimeņu dzīvojamās mājas, kā arī Slimnīca Ģintermuiža un Jelgavas Pilsētas slimnīca. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”, slimnīcām un svarīgiem valsts infrastruktūras objektiem siltumapgāde ir jānodrošina prioritārā kārtā un centralizētā siltumapgāde abu slimnīcu siltumapgādes drošību ievērojami paaugstinās. “Pieprasījums ir liels. Daļā objektu būvdarbi, kas saistīti ar jauno klientu pieslēgšanu, ir jau pabeigti un tiek nodrošināta karstā ūdens sagatavošana, vairākos objektos būvdarbi turpinās, citos – norit projektu saskaņošana un būvniecība tiks sākta tuvākajā laikā. Būvdarbus paredzēts turpināt kamēr vien to atļaus laikapstākļi, bet individuālo siltumpunktu uzstādīšanu telpās plānojam āra būvdarbiem nepiemērotajā laikā,” skaidro G. Pētersons.
Kurināmā piegādes līgumi ir noslēgti
Šovasar līguma sarunas ar piegādātājiem par kurināmā piegādēm nākamajai apkures sezonai ir bijušas ļoti sarežģītas. Līgumi ir noslēgti un arī nākamajā apkures sezonā jelgavnieki saņems siltumenerģiju, kas ražota galvenokārt no vietējiem, atjaunojamiem resursiem, pārsvarā no šķeldas. Nelielā apjomā tiks izmantota arī cita veida biomasa, piemēram, graudu atsijas un cenas ziņā konkurētspējīgāka zemākas kvalitātes šķelda. Tehnoloģiski Gren biomasas koģenerācijas stacijā ir iespējams izmantot arī kūdru. Tādēļ uzņēmums meklē risinājumu, lai nepieciešamības gadījumā kūdra šajā ziemā būtu pieejama. Dabasgāzi turpināsim izmantot siltumapgādes maksimumslodzes nodrošināšanai ziemas aukstākajās dienās. Gren uzsāktais projekts pārejai no dabasgāzes uz granulu izmantošanu divās mazas jaudas lokālajās katlu mājās turpinās. Tomēr izaicinājumi netrūkst un sarežģītais laiks ir viesis izmaiņas projekta pabeigšanas termiņos. Pieprasījums pēc granulu katliem tirgū šobrīd ir liels un uz to izgatavošanu jāgaida vairākus mēnešus, tādēļ granulu izmantošanu divās lokālajās katlu mājās varētu uzsākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tāpat ir uzsākts darbs, lai apzinātu iespējas enerģētiskās krīzes situācijā katlu mājās gāzes vietā izmantot dīzeļdegvielu.
Siltuma tarifs mainīsies līdz ar kurināmā cenu izmaiņām tirgū
Kurināmā izmaksas ir būtiska daļa no siltumenerģijas ražošanas izmaksām, kas savukārt veido lielāko daļu no siltumenerģijas gala tarifa klientiem. Kopš 2013. gada, kad siltumenerģijas ražošanā sākām izmantot šķeldu, šķeldas cena bijusi salīdzinoši stabila un kurināmā piegādes varējām plānot visai apkures sezonai par konkrētu cenu. Līdz ar to arī siltumenerģijas tarifu jelgavniekiem varējām nodrošināt nemainīgu visu apkures sezonu un pat ilgāk. Situācija mainījās pagājušajā vasarā, kad pandēmijas iespaidā strauji sāka kāpt energoresursu cenas, ietekmējot arī šķeldas tirgu. Karš Ukrainā situāciju pasliktināja vēl vairāk. Šobrīd daudzi siltumapgādes uzņēmumi un citi ražotāji pāriet no dabasgāzes izmantošanas uz šķeldu, tādēļ pieprasījums pēc šķeldas tirgū palielinās un šķeldas cena turpina būtiski pieaugt. Ja 2021. gada janvārī šķeldas vidējā mēneša cena Baltpool biržā bija 10,66 EUR/MWh, tad 2022. gada augustā – 42,93 EUR/MWh.
Dramatisku cenu lēcienu piedzīvo dabasgāzes tirgus cena – no 16,08 EUR/MWh 2021. gada janvārī uz 169,75 EUR/MWh šā gada augustā. Lai arī dabasgāze Jelgavas centralizētajā siltumapgādē tiek izmantota nelielā apjomā, tomēr tik būtisks cenu lēciens atstāj ietekmi uz enerģijas ražošanas izmaksām un siltumenerģijas tarifu klientiem.
Līgumos par kurināmā piegādēm nākamajai apkures sezonai ir atrunāti nepieciešamie šķeldas un dabasgāzes apjomi centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai Jelgavā. Tomēr ņemot vērā kurināmo resursu cenu mainīgumu un neprognozējamību, noteikt nemainīgu šķeldas un dabasgāzes cenu visai apkures sezonai šobrīd nav iespējams. Kurināmā cenas tiks izvērtētas katru mēnesi un koriģētas atbilstoši katra mēneša aktuālajām tirgus cenām. Tādēļ šajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs jelgavniekiem varētu mainīties katru mēnesi. “Vēlos uzsvērt, ka pēdējos mēnešos vērojamā šķeldas cenu pieauguma tendence vēl nenozīmē to, ka cenu kāpums turpināsies visu apkures sezonu. Cena var arī stabilizēties vai pat samazināties. Tad attiecīgi stabilizēsies vai samazināsies arī siltuma tarifs. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka siltums jelgavniekiem ir un būs lētāks nekā no dabasgāzes ražotais,” skaidro Gundars Pētersons.
Septembrī siltumenerģijas tarifs jelgavniekiem ir 85.82 EUR/MWh (bez PVN), bet oktobrī tas varētu pieaugt par 10%. Tā kā augustā kurināmā resursu cenu kāpums turpinājās, SIA “Gren Jelgava” ir iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai priekšlikumu par siltumenerģijas tarifa izmaiņām. Plānotais siltumenerģijas gala tarifs Jelgavā no 1. oktobra ir 94.90 EUR/MWh (bez PVN), bet tā kā no 1. oktobra mājsaimniecībām tiks piemērots valsts atbalsts, tad piemērojamais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs ar valsts atbalstu jelgavnieku mājsaimniecībām oktobrī būs 81.45 EUR/MWh (bez PVN).
Pieejamais Valsts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai
Lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu sadārdzināšanās laikā, valdība ir apstiprinājusi atbalsta pasākumus energoresursu cenu daļējai kompensēšanai. Mājsaimniecībām, kurām apkuri nodrošina centralizētā siltumapgāde, kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh. Atbalstu jeb maksas samazinājumu mājsaimniecībām Gren Jelgava piemēros automātiski ikmēneša rēķinos par siltumenerģiju par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. “Tā kā Valsts atbalsts mājsaimniecībām paredzēts no 1. oktobra, tad maksas samazinājums tiks piemērots automātiski rēķinos par oktobrī patērēto siltumenerģiju, kuru klienti saņems novembra sākumā. Ņemot vērā to, ka siltuma cena var mainīties katru mēnesi, turpmāk klientus regulāri informēsim par katra mēneša aktuālo siltumenerģijas tarifu. Ja rodas kādi jautājumi, neskaidrības vai grūtības norēķināties par patērēto siltumu, aicinu sazināties ar Gren Klientu apkalpošanas centra speciālistiem, lai savlaicīgi kopīgiem spēkiem meklētu risinājumu katrai konkrētai situācijai,” aicina Gundars Pētersons. Plašāka informācija par dažādiem Valsts atbalsta veidiem iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai atrodama Ministru Kabineta mājas lapā: https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-atbalsts-iedzivotajiem-energoresursu-cenu-pieauguma-kompensacijai .