Jelgavā pieaug interese par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei
Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmai, kas ir viena no zaļākajām Eiropā, ik gadu tiek pieslēgti 5 līdz 6 jauni klienti, kuri, izvēloties apkures risinājumu, ir lēmuši par labu priekšrocībām, ko nodrošina mūsdienīga centralizētā siltumapgāde. Šogad, ņemot vērā kraso energoresursu cenu kāpumu, interese par pieslēgšanos Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmai ir pieaugusi un jauno pieslēgumu skaits līdz gada beigām varētu pārsniegt 10. Atšķirībā no citiem gadiem, šogad aktīvu interesi par pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei izrāda tie uzņēmumi un iedzīvotāji, tostarp arī individuālo māju īpašnieki, kuri līdz šim apkurei izmantojuši dabasgāzi.
Kā stāsta Valdis Rieksts-Riekstiņš, SIA “Gren Jelgava” pārdošanas vadītājs: “Šobrīd turpinās darbs pie vairāku jaunu klientu pieslēgšanas Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmai. Esam atvērti sadarbībai un tādēļ vēlos aicināt gan Jelgavas uzņēmējus, gan daudzdzīvokļu un privātmāju īpašniekus, kuriem ir interese par pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai, sazināties ar SIA “Gren Jelgava” pārdošanas nodaļu un noskaidrot iespējas saņemt no atjaunojamiem energoresursiem saražotu siltumenerģiju – apkuri un karsto ūdeni par konkurētspējīgu cenu. Tāpat vēlos kliedēt bažas un mītu par centralizēto siltumapgādi kā par kaut ko vecmodīgu un smagnēju. Tas jau sen tā vairs nav. Jelgavas centralizētā siltumapgāde ir līdzvērtīga citiem moderniem apkures risinājumiem. Tas ir mūsdienīgs, drošs un videi draudzīgs apkures risinājums ar minimālām uzturēšanas izmaksām un nelielām sākotnējām investīcijām pieslēguma izveidē. Turklāt, centralizētā siltumapgāde ir klientiem ļoti ērts risinājums ar augstu klientu servisa līmeni, kas ļauj tiem nedomāt par apkures iekārtu uzturēšanu, regulārām apkopēm un kurināmā sagādāšanu.”
Laiks, lai izveidotu pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai un varētu saņemt drošu, ērtu un cenas ziņā konkurētspējīgu siltumapgādes pakalpojumu ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: kur atrodas konkrētais objekts, cik tuvu tam ir centralizētās siltumapgādes tīkli, vai objektā jau ir izveidota iekšējā apkures sistēma, u.c. Vidēji, no intereses izrādīšanas par pieslēgšanos centralizētās siltumapgādes sistēmai līdz pakalpojuma saņemšanai, paiet apmēram 2 līdz 3 mēneši. Gadījumos, ja centralizētās siltumapgādes infrastruktūra atrodas ļoti tuvu, šis laiks var būt arī īsāks. “Precīzāku informāciju par iespējām izveidot pieslēgumu un laiku, kādu tas aizņems, ikvienam interesentam sniegs mūsu pārdošanas un klientu apkalpošanas nodaļas speciālisti,” piebilst V. Rieksts-Riekstiņš.
Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto ap 16 000 mājsaimniecības jeb 420 dzīvojamās ēkas, tostarp individuālās dzīvojamās mājas, un 173 juridiskie klienti – iestādes, sabiedriskās ēkas, bērnudārzi, skolas un uzņēmumi. Siltumenerģiju, kas tiek piegādāta centralizētās siltumapgādes klientiem Jelgavā, var saražot gan no vietējā, atjaunojamā resursa – šķeldas, gan no dabasgāzes. Šāda elastība kurināmo resursu izmantošanā ļauj ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū, izvēlēties kurināmo, kas ir gan pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks centralizētās siltumapgādes klientiem. Pēdējā gada laikā dabasgāzes cena ir pieaugusi aptuveni 6 reizes jeb tuvu pie 600%, tikmēr šķeldas cena šogad valstī ir pieaugusi vidēji par 12%. Tādēļ vietējā, atjaunojamā resursa – šķeldas, izmantošana siltumenerģijas ražošanā, ko Jelgavā nodrošina Gren, ir konkurētspējīgākais un efektīvākais risinājums klientiem.
Domājot par to, lai jelgavniekiem arī turpmāk piedāvātu konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā dažādību, Gren turpina darbu pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai pievienot līdz 35% no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. Šāda kurināmā izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu mēs varēsim lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi.